Latvijas laukos kartupelis joprojām ir īsts saimniecības pamats. Tie ir ne tikai ikdienas ēdienkartes neatņemama sastāvdaļa, bet arī drošības garants – pagrabā glabāta raža dod pārliecību, ka pāri ziemai netrūks ne pamatēdiena, ne gardu piedevu. Lai kartupeļi patiešām saglabātos līdz pat pavasarim, svarīgi izvēlēties pareizo ražas novākšanas brīdi un ievērot secību no laukiem līdz pagraba plauktiem.
Parasti kartupeļu vākšanas laiks pienāk tad, kad laksti ir nodzeltējuši un nokaltuši. Agrīnās šķirnes tiek baudītas vasaras vidū un rudenī, jo tās glabājas slikti, bet vidējās un vēlīnās šķirnes atstāj ilgākam laikam – tās būs mūsu īstie sabiedrotie ziemas krājumos. Dažkārt pirms vākšanas lauka lakstus nopļauj nedēļu vai divas agrāk, lai bumbuļi nostiprinās, mizas sacietē un slimības mazāk izplatās.
Svarīgi ir izvēlēties piemērotu laiku novākšanai – vislabāk to darīt sausā laikā, kad zeme ir drupana un bumbuļi viegli nāk ārā. Nelielās dobēs talkā nāk dakšas vai lāpsta, bet lielākos laukos – racēji un kombaini. Tiklīdz kartupelis ir nonācis virspusē, tas kļūst jutīgs pret bojājumiem, tāpēc ražas laikā jābūt īpaši vērīgiem. Sasisti vai sagriezti kartupeļi nepiemēroti ilgai glabāšanai, tie jāatdala tūlīt un jāapēd vispirms.
Kad kartupeļi ir izrakti, tie jāatstāj apžūt. To dara nevis spožā saulē, bet ēnainā, sausā vietā – tur tie pāris dienās “apdzīst” un nelielās brūces aizvelkas. Pēc tam seko šķirošana: veselākie un lielākie nonāk ziemas krājumos, vidējos var atstāt nākamā gada stādīšanai, bet mazie un bojātie paredzēti tūlītējam patēriņam vai lopbarībai.
Vislielākā nozīme ir glabāšanas vietai. Ideāli, ja ir pagrabs ar pastāvīgu vēsumu un mitrumu. Kartupeļi jūtas vislabāk tumsā, temperatūrā ap +2 līdz +4 grādiem un gaisā ar augstu mitruma līmeni – ap 85–90 procentiem. Ja būs par silts, tie sāks dīgt, ja par aukstu – kļūs saldeni, jo ciete pārvērtīsies cukurā. Kartupeļus vēlams glabāt koka kastēs, grozos vai plastmasas konteineros ar ventilācijas spraugām. Un noteikti – bez gaismas, jo zaļo bumbuļu garša ir rūgta un satur indīgo solanīnu.
Ziemas laikā krājumi ik pa laikam jāpārskata. Kāds bumbulis var sabojāties, un, ja to neatdala, slimība pāries arī uz pārējiem. Vēl viens padoms – kartupeļus nevajadzētu glabāt kopā ar āboliem vai citiem augļiem, jo tie izdala etilēnu, kas veicina dīgšanu. Ja pagrabs mēdz būt vēsāks par vajadzīgo, var izmantot salmus vai segumus, lai uzturētu stabilu temperatūru.
Tā, soli pa solim – no lakstu nopļaušanas laukā, rūpīgas rakšanas, apžāvēšanas un šķirošanas līdz glabāšanai vēsumā un tumsā – kartupeļi kļūst par uzticamiem sabiedrotajiem ziemas garumā. Pareizi kopta raža pagrabā nozīmē ne tikai bagātīgu ēdienkarti rudenī, ziemā un pavasarī, bet arī gandarījumu par paša darba augļiem, kas baro ģimeni visa gada garumā.
