Komposts ir dārza zelts – dabīgs mēslojums, kas ne tikai uzlabo augsnes struktūru, bet arī samazina sadzīves atkritumu daudzumu. Tas ir ekoloģisks, ilgtspējīgs un pārsteidzoši vienkāršs risinājums ikvienam dārzniekam. Neatkarīgi no tā, vai tev ir liels dārzs, neliels pagalms vai pat balkons, kompostēšana ir iespējama gandrīz visur. Šajā rakstā aplūkosim, kā sākt kompostēt, ko drīkst un ko nedrīkst likt kompostā, kā uzturēt līdzsvaru un iegūt kvalitatīvu, smaržīgu humusu.
Kas ir komposts un kāpēc tas ir tik vērtīgs
Komposts rodas, kad organiskie materiāli – piemēram, lapas, zāle, virtuves atliekas un zari – sadalās dabiskā procesā. Rezultātā rodas tumša, drupena masa ar zemi raksturīgu aromātu, ko sauc par humusu.
Komposts:
- uzlabo augsnes struktūru un mitruma noturību,
- palielina augsnes auglību,
- veicina labvēlīgu mikroorganismu darbību,
- samazina vajadzību pēc ķīmiskajiem mēslojumiem,
- samazina atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonā.
Vienkārši sakot – komposts ir dabas veids atgriezt barības vielas augsnei.
Kā sākt kompostēt: soli pa solim
Lai sāktu kompostēšanu, nav nepieciešama dārga iekārta vai liels laukums. Pietiek ar piemērotu vietu, trauku un nelielām zināšanām par līdzsvaru starp materiāliem.
1. Izvēlies vietu un trauku
Kompostu var veidot gan kaudzē, gan speciālā konteinerā. Ja dārzā ir pietiekami daudz vietas, izvēlies ēnainu, nedaudz aizvējušu vietu, kur saule nesausinās komposta masu pārāk ātri.
Nelieliem dārziem vai pagalmiem labi noder slēgti plastmasas vai koka komposteri ar ventilācijas caurumiem. Uz balkona iespējams izmantot mazos urbānos komposterus vai tārpu komposteri.
2. Sagatavo pamatu
Komposta pamatā ieteicams ieklāt zaru, smalkas koksnes vai rupjas zāles slāni – tas nodrošina gaisa cirkulāciju un drenāžu.
3. Sāc ar slāņošanu
Kompostā jābūt līdzsvaram starp divu veidu materiāliem:
- Zaļie materiāli – bagāti ar slāpekli (piemēram, virtuves dārzeņu atliekas, zāle, kafijas biezumi).
- Brūnie materiāli – bagāti ar oglekli (piemēram, sausas lapas, zari, kartons, papīrs, zāģu skaidas).
Ideālais attiecības princips ir apmēram 2 daļas brūno un 1 daļa zaļo materiālu. Ja komposts ir pārāk mitrs un smird, pievieno vairāk brūno materiālu. Ja tas ir sauss un sadalīšanās notiek lēni, pievieno vairāk zaļo.
Ko drīkst un ko nedrīkst likt kompostā?
Pareiza materiālu izvēle ir ļoti svarīga. Nepareizi atkritumi var sabojāt kompostu vai piesaistīt kaitēkļus.
Drīkst likt kompostā:
- Augu atliekas, lapas, zāle, nezāles (bez sēklām)
- Dārzeņu un augļu mizas
- Kafijas biezumi un tēja (ar papīra maisiņiem)
- Olas čaumalas
- Nelieli zari un koksnes skaidas
- Kartons un papīrs (nekrāsots, bez plastmasas pārklājuma)
- Pelni (nelielos daudzumos)
Nedrīkst likt kompostā:
- Gaļu, zivis un piena produktus
- Eļļas un taukus
- Slimus augus vai nezāles ar sēklām
- Plastmasu, stiklu, metālu
- Lielus koka gabalus vai apstrādātu koksni
- Mājdzīvnieku fekālijas
Atceries: jo tīrāki un dabiskāki materiāli, jo kvalitatīvāks komposts.
Kā uzturēt komposta līdzsvaru?
Komposta uzturēšana ir process, nevis vienreizējs darbs. Lai komposts sadalītos pareizi, tam nepieciešams gaiss, mitrums un siltums.
1. Skābeklis – regulāra maisīšana
Vismaz reizi 2–3 nedēļās kompostu ieteicams pārcilāt vai apmaisīt, lai nodrošinātu skābekļa piekļuvi. Tas novērš nepatīkamas smakas un paātrina sadalīšanos.
2. Mitrums – ne pārāk slapjš, ne pārāk sauss
Kompostam jābūt mitram kā izgrieztam sūklim – ja saspiežot iztek ūdens, tas ir pārāk slapjš. Ja ir pārāk sauss, pievieno zaļos materiālus vai nedaudz ūdens.
3. Temperatūra – dabīgs siltums
Komposta vidū var sasniegt pat +50 līdz +70 °C, kas palīdz sadalīt materiālus un iznīcina kaitīgos mikroorganismus. Ja kompostā jūtama siltuma zuduma pazīme, tas nozīmē, ka nepieciešams pievienot jaunu organisko materiālu vai samaisīt masu.
Cik ilgi veidojas komposts?
Atkarībā no apstākļiem un materiāliem komposts var nobriest no 3 mēnešiem līdz 1 gadam.
Kad komposts ir gatavs:
- tas ir tumšs, drupans un smaržo pēc zemes,
- tajā vairs nevar atpazīt sākotnējos materiālus,
- tas nav karsts un nesatur kukaiņus vai pelējumu.
Kā izmantot gatavo kompostu
Gatavs komposts ir universāls mēslojums, ko var izmantot gandrīz visur:
- Dārzeņu dobēs: iear 2–3 cm slāni pavasarī vai rudenī.
- Puķu dobēs un podos: sajauc ar dārza zemi proporcijā 1:3.
- Zālienam: izklāj plānu kārtu pavasarī, lai uzlabotu augsnes struktūru.
- Stādu audzēšanai: izmanto tikai ļoti smalku, izsijātu kompostu.
Kompostu var izmantot arī kā mulču, kas palīdz saglabāt mitrumu un novērš nezāļu augšanu.
Biežākās kļūdas kompostēšanā
- Pārāk daudz mitruma vai slāpekļa – rodas nepatīkama smaka.→ Risinājums: pievieno sausas lapas, salmus vai kartonu.
- Nepietiekams gaiss – komposts sāk pūt un veidojas anaerobi procesi.→ Risinājums: regulāri samaisi komposta masu.
- Pārāk daudz lielu gabalu – sadalīšanās notiek lēni.→ Risinājums: smalki sasmalcini materiālus pirms pievienošanas.
- Pārāk maz dažādības – trūkst līdzsvara starp oglekli un slāpekli.→ Risinājums: kombinē zaļos un brūnos materiālus.
Kompostēšana pilsētā un dzīvoklī
Ja tev nav dārza, kompostēt joprojām ir iespējams. Pieejami mazie slēgtie komposteri vai tārpu komposteri (vermikomposteri), kas darbojas ar sarkanajiem Kalifornijas tārpiem. Tie pārstrādā organiskos atkritumus klusā, bez smaržas procesā, un iegūtais vermikomposts ir īpaši bagāts ar barības vielām.
Pilsētas apstākļos tas ir lielisks risinājums gan balkonam, gan pat virtuvē.
Vai nav par vēlu sākt rudenī?
Rudens patiesībā ir viens no labākajiem laikiem, kad sākt kompostēt. Šajā sezonā dārzā ir daudz materiālu – lapas, zāle, augu atliekas, dārzeņu laksti –, kas ideāli piemēroti kompostam. Turklāt rudens temperatūra un mitrums veicina dabisku sadalīšanās procesu. Lai gan ziemā komposts “iemieg” un sadalīšanās notiek lēnāk, tas nav šķērslis – pavasarī process atjaunosies ar jaunu sparu, īpaši, ja pavasarī masu nedaudz samaisi un pievieno svaigus “zaļos” materiālus. Tādējādi, sākot rudenī, tu jau nākamajā sezonā vari iegūt pirmo paša gatavoto kompostu.
Komposts – dārzs, kas elpo
Kompostēšana ir viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā dārzā ieviest ilgtspējību un dabiskumu. Tā samazina atkritumus, uzlabo augsni un rada harmoniju ar dabu. Lai iegūtu kvalitatīvu kompostu, pietiek ievērot trīs galvenos principus:
- Saglabā līdzsvaru starp zaļajiem un brūnajiem materiāliem.
- Nodrošini gaisu un mitrumu.
- Dod laikam savu darbu paveikt.
Rezultātā tu iegūsi dārza zeltu, kas katru pavasari atdzīvina zemi un augus – bez ķīmijas, bez liekām izmaksām, tikai ar dabas spēku.
