Rudens ir bagātīgākais dārzkopju laiks, un āboli bieži vien ir ražas kulminācija. Taču ne visi zina, kad ir īstais brīdis ābolu novākšanai un kā pareizi rīkoties ar tiem, kas jau nokrituši zemē vai sabojājušies. Šajā rakstā soli pa solim izskaidrosim, kā noteikt optimālo novākšanas laiku un ko darīt ar dažādas kvalitātes āboliem.
Kā noteikt, kad āboli ir gatavi novākšanai?
Ne visiem āboliem ir vienāds nogatavošanās laiks – tas atkarīgs no šķirnes un audzēšanas apstākļiem. Ir trīs galvenie posmi:
1. Vasaras āboli (jūlijs–augusts) – ātri nogatavojas, jāapēd vai jāapstrādā uzreiz, jo ilgi neglabājas.
2. Rudens āboli (septembris–oktobris) – der gan svaigam patēriņam, gan īslaicīgai uzglabāšanai.
3. Ziemas āboli (oktobra beigas–novembris) – novācami nedaudz negatavi, jo tie nobriest glabāšanas laikā un var stāvēt līdz pavasarim.
Vienkāršs tests:
• Nogatavojies ābols viegli atdalās no zara, ja to nedaudz paceļ un pagriež.
• Sēklas iekšpusē ir brūnas, nevis baltas.
• Miza ir iegājusi šķirnei raksturīgajā krāsā.
Ko darīt ar zemē nokritušajiem āboliem?
Nokritušie āboli ir dabiska parādība – tie var būt nogatavojušies, pārauguši vai bojāti. Ar tiem var rīkoties dažādi:
• Veseli nokritušie āboli – izmanto sulai, ievārījumam vai žāvēšanai. Tos gan vajadzētu apstrādāt 1–2 dienu laikā.
• Nedaudz apsisti āboli – der sukādēm, kompotiem vai vīnam.
• Masveida krišana pirms nogatavošanās – tas var liecināt par mitruma vai barības vielu trūkumu. Tad der pārvērtēt dārza kopšanu.
Svarīgi: nokritušos ābolus nevajadzētu atstāt zem koka, jo tie pievilina lapsenes un slimības.
Ko darīt ar sapuvušajiem āboliem?
Sapuvušie vai ar slimībām bojātie āboli (piemēram, moniliozes skartie) var būt bīstami dārzam. Ja tos atstāj zemē, slimība pārziemo un pavasarī atkal izplatās.
• Nemet kompostā, ja tie stipri sapuvuši vai ar sēnīšu slimībām – tas tikai izplatīs infekciju.
• Labākais risinājums – sapuvušos ābolus savākt un izmest atsevišķi, prom no dārza.
• Ja bojājums ir neliels, daļu ābola vēl var izmantot dzīvnieku barībai.
Ko darīt ar āboliem, kas vēl ir koka zaros?
Kad āboli ir gatavi, bet vēl atrodas zaros, jāievēro daži noteikumi:
1. Novāc sausā laikā – lai samazinātu puves risku glabāšanas laikā.
2. Turies pie kātiņa – ābolu noraujot, vienmēr atstāj kātiņu, jo tas pasargā augli no bojāšanās.
3. Uzglabāšanai izvēlies tikai nebojātus augļus – pat viens puvis ābols var sabojāt veselu kasti.
4. Kārto vienā kārtā – vislabāk koka kastēs vai plauktos, sausā un vēsā pagrabā.
5. Temperatūra glabāšanai – ziemas āboliem ideāla ir +2 līdz +5 °C.
Padoms: ābolus, kas domāti ilgstošai glabāšanai, novāc nedaudz negatavus. Tie nogatavosies dabīgi pagrabā un būs garšīgāki.
Biežākās kļūdas ābolu novākšanā
• Pārāk agra novākšana – āboli nesasniedz pilnu garšu un ātri bojājas.
• Novākšana slapjā laikā – mitrie augļi glabājas sliktāk.
• Sapuvušo atstāšana zemē – slimību un kaitēkļu perēklis nākamajam gadam.
• Nepareizi apstākļi glabāšanai – pārāk silts vai mitrs pagrabs paātrina puvi.
Ko darīt ar pāri palikušajiem āboliem?
Ja raža ir bagātīga un daļu ābolu nevar apēst uzreiz:
• Spied sulu un pasterizē vai saldē.
• Gatavo ābolu mērci, ievārījumu vai sukādes.
• Daļu var glabāt ābolu vīnam vai sidram.
Atceries: jo ātrāk pārstrādā ābolus pēc novākšanas, jo vērtīgākas saglabājas to barības vielas.
Īstais ābolu novākšanas laiks atkarīgs no šķirnes, taču galvenais rādītājs ir augļa viegla atdalīšanās no zara un sēklu brūnā krāsa. Nokritušie āboli jāizmanto ātri un nedrīkst atstāt zemē. Sapuvušie augļi jāiznīcina, lai novērstu slimību izplatību. Savukārt veselos ābolus kokā jānovāc sausā laikā, atstājot kātiņu, un jāglabā piemērotos apstākļos. Ja ievērosi šos noteikumus, āboli būs garšīgi, veselīgi un saglabāsies līdz pat pavasarim.
