Rudens dārzā nav tikai ražas laiks – tas ir arī piemērots brīdis, lai ieliktu pamatus nākamajai sezonai. Viens no vienkāršākajiem un vērtīgākajiem darbiem šajā laikā ir ķiploku stādīšana. Ziemas ķiploki ir pateicīgi – tie neprasa daudz uzmanības, bet atmaksājas ar agru, bagātīgu un aromātisku ražu jau nākamajā vasarā.
Kad stādīt?
Lai ķiploki labi pārziemotu, svarīgi tos iestādīt īstajā laikā. Parasti Latvijā piemērotākais periods ir no septembra beigām līdz oktobra vidum. Svarīgākais – lai ķiploki pirms sasalšanas paspēj iesakņoties, bet vēl nesāk dīgt virszemē. Ja stādīšana notiek pārāk agri, tie var izdīgt un apsalt. Ja pārāk vēlu – nespēs iesakņoties un būs vāji.
Kā izvēlēties piemērotu stādāmo materiālu?
Vislabāk izmantot veselas, sausas un stingras ķiploku galvas no zināmas un pārbaudītas ziemas šķirnes. Veikala ķiploki, īpaši tie, kas ievesti no citām valstīm, bieži vien nav piemēroti audzēšanai mūsu klimatā. Stādīšanai der tikai lielās, ārējās daiviņas – tās veido spēcīgākus augus un dod lielāku ražu. Daiviņas atdala no galvas tieši pirms stādīšanas un nemizo to apvalku.
Kādu vietu un augsni izvēlēties?
Ķiplokiem patīk saulaina, no vēja pasargāta vieta ar labi drenētu un auglīgu augsni. Mitrās vietas un smagā mālzeme nav piemērotas – tajās ķiploki var sapūt. Ideāli, ja augsne jau vasaras beigās bagātināta ar kompostu vai labi sadalījušiem kūtsmēsliem. Augsnes reakcijai jābūt neitrālai vai nedaudz sārmainai.
Stādīšanai nevajadzētu izvēlēties vietu, kur iepriekš auguši citi sīpoli vai ķiploki. Labāki priekšgājēji ir zirņi, pupas, gurķi vai kabači, kas mazina slimību uzkrāšanos augsnē.
Kā pareizi stādīt?
Daiviņas stāda ar asāko galu uz augšu, apmēram 5–7 cm dziļumā, atkarībā no augsnes struktūras. Vieglākās augsnēs – dziļāk, smagākās – seklāk. Attālums starp daiviņām ap 10–15 cm, bet starp rindām – aptuveni 25–30 cm. Stādītos ķiplokus pārklāj ar zemi un viegli piespiež, lai nodrošinātu labu kontaktu ar augsni.
Ja rudens ir īpaši sauss, pēc stādīšanas ieteicams viegli salaistīt. Pēc tam dobes var mulčēt ar salmiem, kūdru, skujām vai sausām lapām. Mulča palīdz uzturēt vienmērīgu temperatūru, aizsargā no krasām temperatūras svārstībām un samazina nezāļu augšanu.
Kādas kļūdas izvairīties?
Viena no biežākajām kļūdām ir nepiemērots stādīšanas laiks – pārāk agra vai pārāk vēla stādīšana tieši ietekmē ražas kvalitāti. Tāpat nevajadzētu izmantot nelielas vai bojātas daiviņas – tās neattīstīs spēcīgu augu. Pārmērīgs mitrums un slikta augsnes drenāža var izraisīt ķiploku puvi jau ziemā.
Kas jādara pavasarī?
Kad zeme atkususi, vari noņemt lieko mulčas kārtu, lai veicinātu sasilšanu. Ķiploki parasti sadīgst ļoti agri – dažkārt jau martā. Pavasarī svarīgi nodrošināt tiem barības vielas, īpaši slāpekli, piemēram, ar komposta uzlējumu vai nātru vircu. Regulāra laistīšana sausumā un ravēšana palīdzēs augiem attīstīties bez konkurences.
Ķiploku stādīšana rudenī ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā nodrošināt sev veselīgu, vietējo pārtiku jau nākamajā vasarā. Ar nelielu sagatavošanos rudenī tu iegūsi vienu no noturīgākajām, ilgtspējīgākajām kultūrām savā dārzā – un arī vienu no garšīgākajām.
