Februāra sākums Latvijā joprojām ir ziemas periods. Dienas kļūst nedaudz garākas, taču augsne lielākoties ir sasalusi vai pārlieku mitra, un aktīvi āra darbi bieži nav iespējami. Šis ir laiks pārdomātai sagatavošanai, agrīnai sējai telpās un saimnieciskai kārtības ieviešanai dārzā.
2.–4. februāris – Augļu dienas
Augļu dienās ieteicams pievērsties augļkokiem, ogulājiem un augļus veidojošiem augiem, kā arī plānot vasaras ražu.
Ja gaisa temperatūra nav zemāka par aptuveni mīnus pieciem grādiem un nav stipra sala, var turpināt ābeļu un bumbieru ziemas griešanu. Šajā laikā koki atrodas miera stadijā, un pareiza vainaga veidošana palīdzēs nodrošināt labāku apgaismojumu un ražību sezonā. Kauliņkokus ziemā griezt nav ieteicams, īpaši stipra sala apstākļos.
Ir piemērots brīdis pārbaudīt pagrabā vai noliktavā uzglabātos ābolus un bumbierus, izņemot bojātos augļus. Tas samazina puves risku un ļauj saglabāt pārējo ražu kvalitatīvu.
Telpās var sākt sēt agrīnās tomātu šķirnes, ja ir nodrošināts pietiekams apgaismojums un siltums. Bez papildu gaismas stādi februāra sākumā mēdz izstīdzēt, tāpēc vēlams izmantot augu lampas. Tāpat var pārskatīt paprikas un citu augļaugu sēklas, pārbaudīt derīguma termiņus un saplānot nepieciešamos papildinājumus.
Šajās dienās ieteicams arī izstrādāt ogulāju stādījumu plānu, izvērtēt, kuri krūmi jānomaina vai jāpapildina, kā arī apsvērt jaunu šķirņu iegādi.
5.–8. februāris – Sakņu dienas
Sakņu dienās uzmanība pievēršama augsnei, sakņaugiem un dārza pamatstruktūrai.
Vispirms ieteicams pārbaudīt kartupeļu, burkānu, biešu un citu sakņaugu krājumus. Ja redzamas bojājumu vai puves pazīmes, bojātie dārzeņi jāizņem, lai pasargātu pārējos. Jāpārliecinās, ka glabāšanas telpā ir atbilstoša temperatūra un ventilācija.
Šis ir labs laiks augsekas plānošanai. Var izveidot skaidru shēmu, kur šogad atradīsies sakņu dārzeņu dobes, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un augsnes stāvokli. Ja rudenī netika veikta augsnes analīze, var plānot to izdarīt pavasarī.
Ja laikapstākļi atļauj un nav dziļas sniega segas, var pārbaudīt ogulāju un daudzgadīgo augu sakņu zonas, vai nav redzami izcilājumi pēc sala un atkušņiem. Nepieciešamības gadījumā var piebērt papildu mulčas vai augsnes kārtu.
Telpās var sagatavot substrātu pavasara sējai, pārbaudīt podiņus un kastītes, kā arī sakārtot siltumnīcas inventāru. Ja pieejama apsildāma siltumnīca, iespējams izmēģināt agrīnu redīsu vai citu ātraudzīgu sakņaugu sēju, taču jāņem vērā gaismas daudzums un temperatūra.
Šajās dienās ieteicams pievērsties arī komposta kaudzei. Ja tā nav sasalusi, var pārbaudīt mitruma līmeni un nepieciešamības gadījumā to piesegt vai sakārtot.
