
Novembris Latvijā ir mierīgs, vēss un bieži mitrs mēnesis, kad dārza sezona jau tuvojas noslēgumam, tomēr darāmā vēl netrūkst. Šajā laikā dārznieki pievēršas augsnes sagatavošanai, daudzgadīgo augu kopšanai, rudens lapu savākšanai, kā arī pēdējiem darbiem pirms ziemas iestāšanās. Zemāk apkopots detalizēts dārza darbu kalendārs no 17. līdz 23. novembrim, ņemot vērā dienu iedalījumu – sakņu, lapu un augļu dienas –, kā arī tam raksturīgos klimatiskos apstākļus Latvijā. Šī nedēļa ir īstā, lai pabeigtu svarīgākos rudens darbus un sagatavotu dārzu miera periodam.
17. novembris – Sakņu diena
Sakņu dienā parasti vispiemērotākie ir darbi, kas saistīti ar augsni, sakņaugiem un to kopšanu. Novembra vidū Latvijā nereti ir vēss, reizēm pat ar vieglu sarmu rītos, taču dienas laikā temperatūra vēl mēdz būt virs nulles, kas ļauj veikt pēdējos praktiskos darbus dārzeņu laukā.
Šajā dienā ir īstais brīdis pārbaudīt, kā glabājas sakņaugi – bietes, burkāni, kāļi un selerijas. Ja pamanāma pārmērīga mitruma uzkrāšanās glabātavā, to nekavējoties jāizvēdina. Tāpat var izņemt ārā bojātos dārzeņus, lai tie nepārnestu puvi tālāk.
Ja augsne vēl nav sasalusi, iespējams paveikt pēdējo rakšanas darbus – izrakt atlikušās topinambūru saknes, kā arī iedarbīgi iefrēzēt vai irdināt dobes, lai sagatavotu tās pavasarim. Šī diena ir piemērota arī smagāku, mālaināku zemju uzlabošanai, iestrādājot tajās smiltis vai kompostu. Tā kā zemes virskārta bieži ir mitra un slidenāka, jāizvēlas piemēroti apavi un jāstrādā uzmanīgi.
18.–20. novembris – Dārza darbiem nepiemērotas dienas
Šīs trīs dienas tiek uzskatītas par dārza darbiem mazāk piemērotām, tāpēc vislabāk tās izmantot vieglākiem, sagatavošanās vai plānošanas darbiem. Tieši novembra otrajā pusē bieži ir lietains, vējains un drēgns laiks, tādēļ intensīvi āra darbi var nebūt nedz patīkami, nedz īpaši efektīvi.
Šajās dienās vari:
- pārskatīt dārza inventāru un sagatavot to ziemas glabāšanai, sausinot un notīrot rīkus;
- izplānot nākamā gada kultūru izvietojumu dobēs, īpaši ievērojot augseku;
- sakārtot sēklu atlikumus, izmetot bojātās vai derīguma termiņu pārsniegušās sēklas;
- saplānot jaunu šķirņu iegādi vai izvērtēt, kuri augi šogad izdevās vislabāk.
Ja laikapstākļi atļauj, var veikt vieglu lapu savākšanu no celiņiem un terases, taču šajās dienās ieteicams izvairīties no smagiem rakšanas vai stādīšanas darbiem. Tā ir laba iespēja veltīt laiku dārza kopšanai ar minimālu fizisku slodzi.
21.–22. novembris – Lapu diena
Lapu dienas ir lieliski piemērotas visu lapu un virszemes daļu kopšanas darbiem. Novembra otrā puse bieži ir brīdis, kad koki jau gandrīz pilnībā nobiruši, tāpēc šīs dienas var izmantot pēdējai lapu savākšanai pirms pirmajiem ilgstošajiem saliem.
Šajās dienās īpaši piemēroti ir šādi darbi:
- Lapu savākšana no mauriņa un celiņiem. Sabirušās lapas var radīt pelējuma risku, ja tās paliek uz zāliena. Savāktās lapas vari kompostēt vai izmantot kā segmateriālu jutīgākiem augiem.
- Dekoratīvo krūmu apsekošana. Šī ir laba diena, lai pārbaudītu, vai krūmi nav pārāk aizauguši, bet galvenos griešanas darbus labāk atlikt uz pavasari. Var apgriezt tikai bojātos vai saslīdējušos zarus.
- Daudzgadīgo ziemciešu apgriešana. Var nogriezt lakstus ziemcietēm, kuru virszemes daļas jau pilnībā nokaltušas. Izņēmums – augi, kuru laksti tiek atstāti dekoratīviem nolūkiem vai sniega aizturēšanai.
- Mulčēšana. Mitrajā novembra laikā mulča palīdz stabilizēt augsnes temperatūru un pasargā saknes no straujām temperatūras svārstībām.
- Rožu apsekošana. Novembra beigās rozes parasti jau ir sagatavotas ziemai, taču šajās dienās vari pārbaudīt, vai piedzītie augsnes vai mulčas “kalniņi” pie pamatnes joprojām ir vietā un nav noskaloti.
Lapu dienas ir piemērotas arī komposta kaudzes pārbaudei, jo lapas ir viens no galvenajiem rudens komposta avotiem. Ja komposts kļuvis pārāk slapjš no ilgstošiem lietiem, to var nedaudz pārkārtot vai pievienot sausākus materiālus – skujas, smalkus zarus, koka skaidas.
23. novembris – Augļu diena
Augļu dienā piemērotāki ir darbi, kas saistīti ar augļaugiem, ogulājiem un to kopšanu. Lai gan novembra beigas nav aktīva augļu koku apstrādes sezona, šajā laikā iespējams paveikt vairākus nozīmīgus sagatavošanās darbus ziemai.
Vispirms ir ieteicama augļu koku un ogulāju pārbaude. Jāpārliecinās, vai jaunie stādi ir pietiekami nostiprināti un tiem nav atsedzusies sakņu kakla zona. Vējš un lietus nereti noskalo augsni, tāpēc nepieciešams nedaudz piebērt zemi vai mulču.
Labi šai dienai piemēroti ir arī:
- Stumbru aizsardzības pasākumi. Valsts klimatā īpaši svarīgi ir aizsargāt jaunus augļu kokus no grauzējiem. To var izdarīt, aptinot stumbrus ar speciālām aizsargspirālēm vai sietu.
- Vainaga vizuāla apsekošana. Lai gan griešana nav ieteicama, vari pamanīt viegli lūzušus zarus un atzīmēt tos pavasarim.
- Aizkavēta ražas novākšana. Ja eglīšu tuvumā vēl turas vēlu ābolu šķirnes, šī ir pēdējā iespēja tās novākt, jo pirmais stiprākais sals var sabojāt augļus.
Tāpat šajā dienā var pārbaudīt uzglabāšanai paredzētos ābolus un bumbierus, izmetot bojātos, lai novērstu bojājumu izplatīšanos.












