Rudens Latvijā ir pats bagātākais laiks dārzā – dobes pilnas ar gataviem dārzeņiem, augļiem un garšaugiem. Tomēr bieži rodas jautājums: kad īsti vākt rudens ražu? Ja novāc par agru, dārzeņi nebūs uzkrājuši pietiekami daudz vitamīnu un garšas, bet, ja nokavē – tie var sabojāties, kļūt koksnaini vai cieti, zaudēt glabāšanās spējas. Šajā rakstā atradīsi praktisku ceļvedi par to, kādus dārzeņus un kad vākt rudenī, lai saglabātu maksimālu uzturvērtību un nodrošinātu bagātīgas maltītes arī ziemā.
Sakņaugi – rudens ražas pamats
Burkāni
Burkānus optimāli vākt septembrī–oktobrī, kad tie ir pilnībā izauguši un miza kļuvusi stingrāka. Vāc sausā laikā, lai saknes nebojātos un glabātos ilgāk. Agrāk vāktie burkāni der svaigam patēriņam, bet ilgstošai uzglabāšanai labāk nogaidīt līdz rudens vidum.
Bietes
Bietes parasti novāc no augusta beigām līdz septembra beigām, bet pirms stiprākām salnām. Pāraugušas bietes kļūst šķiedrainas, tāpēc svarīgi nepalaist garām īsto brīdi. Glabāšanai izvēlies vidēja lieluma bietes ar gludu mizu.
Kartupeļi
Ziemas kartupeļus parasti vāc augusta beigās – septembra sākumā, kad laksti ir nokaltuši un bumbuļi nostiprinājuši mizu. Ja mizu nevar viegli noberzt ar pirkstu, kartupeļi ir gatavi noliktavai.
Kāļi un rutki
Šie dārzeņi vislabāk garšo, ja tos novāc pēc pirmajām salnām – aukstums piešķir saldumu. Parasti to ražu vāc oktobra sākumā–vidū.
Sīpoli un ķiploki
Sīpoli
Sīpolus vāc, kad laksti nogulst un sāk dzeltēt. Latvijā tas parasti ir augusta beigās vai septembra sākumā. Pēc novākšanas sīpoli obligāti jāapžāvē sausā, vēsā vietā.
Ķiploki
Rudens ķiplokus vāc jau vasaras vidū, bet pavasara ķiploki ienākas augustā. Tos vāc, kad apakšējās lapas sāk dzeltēt. Ķiploki jāizrok uzmanīgi un jāizžāvē, lai ilgāk saglabātos.
Kāpostu dzimtas dārzeņi
Baltie kāposti
Glabāšanai paredzētos baltos kāpostus novāc oktobrī, kad galviņas ir stingras un pilnībā nobriedušas. Agrīnās šķirnes vislabāk apēst uzreiz, bet vēlās šķirnes der skābēšanai un uzglabāšanai pagrabā.
Ziedkāposti un brokoļi
Ziedkāpostus jānovāc pirms ziedi sāk atvērties, parasti augustā–septembrī. Brokoļi ienākas līdzīgā laikā. Ja nogaidi par ilgu, tie zaudēs kraukšķīgumu un kvalitāti.
Briseles kāposti
Tie ir tipiski rudens–ziemas dārzeņi, kurus var novākt no oktobra līdz pat decembrim, jo tie panes vieglas salnas un pat kļūst garšīgāki pēc aukstuma.
Ķirbji un kabači
Ķirbji
Ķirbjus vāc septembra beigās vai oktobra sākumā, pirms pirmajām salnām. Ja mizas kļuvušas cietas un kātiņš sāk žūt, ķirbis ir gatavs. Pareizi uzglabājot, tie var saglabāties līdz pat pavasarim.
Kabači
Kabačus vislabāk vākt vasarā, bet, ja tie aug līdz rudenim, vākt tos vajag, kamēr augļi vēl ir vidēji un miza mīksta. Pārauguši kabači der biezzupām vai konservēšanai.
Rudens garšaugi un lapu dārzeņi
• Dilles un pētersīļi – var vākt līdz pat salnām, svaigam patēriņam vai sasaldēšanai.
• Skābenes un spināti – ataug rudenī un ir īpaši garšīgi vēsākā laikā.
• Selerijas – lapu selerijas griež pēc vajadzības, bet sakņu selerijas vāc septembrī–oktobrī, pirms stiprām salnām.
Praktiski padomi rudens ražas novākšanai
• Novāc sausā laikā – mitri dārzeņi ātrāk bojājas.
• Atšķir glabāšanai un tūlītējam patēriņam – pārgatavojušos vai bojātus dārzeņus neliec pagrabā.
• Pielāgo glabāšanas apstākļus – burkānus, bietes un kāļus labāk glabāt mitrās smiltīs, sīpolus un ķiplokus sausā, vēsā telpā.
• Plāno novākšanu pakāpeniski – ne visus dārzeņus jānovāc vienā dienā, daļa labāk saglabājas zemē līdz pirmajām salnām.
Rudens ir īstais laiks, lai savāktu bagātīgo Latvijas dārzeņu ražu un sagatavotu to ziemai. Zinot, kādus dārzeņus un kad vākt rudenī, var izvairīties no zaudējumiem un nodrošināt sev un ģimenei veselīgu pārtiku ilgtermiņā. Pareizi ievākta un uzglabāta rudens raža ne tikai priecēs ar garšu, bet arī palīdzēs ietaupīt, jo nebūs jāiegādājas tik daudz dārzeņu veikalā.
