KRĀSAS, ŠĶIRNES UN PIELIETOJUMS

Elegantās formas papardes ir neatņemamas un ilglaicīgas iemītnieces dažādās mitrās un ēnainās dārza vietās.

Karaliskā osmunda (Osmunda regalis) ir lielākā no pašmāju papardēm, tā sasniedz vairāk par pusotra metra lielu augstumu un optimālā augšanas vietā var sasniegt līdz pat trīs metru platumu. Rudenī tās divkārši plūksnainie lapu vēdekļi krāsojas kukurūzas dzeltenā krāsā, bet šķirnei `Purpurascens’ — purpura krāsā. Karaliskā osmunda aug lēni un tai nepieciešama mitra augsne. Ļoti skaisti tā izskatās dīķu un strautu krastos.

Parastā strauspaparde (Matteuccia struthiopteris), kas sasniedz astoņdesmit centimetru līdz viena metra un četrdesmit centimetru augstumu, pieder pie lielākajām papardēm. Tās svaigi zaļie lapu vēdekļi ir stingri un izkārtoti piltuves veidā. Ziemā lapas sarūk. Tā iemesla dēļ, ka strauspaparde ātri vairojas ar atvašu palīdzību, stādiet tās lielākos laukumos.

Vīrpaparde (Dryopteris filixmas) ir mazprasīga un mūžzaļa paparde, kas sasniedz viena metra un lielāku augstumu.

Adiante (Adiantum pedatum) ir sevišķi atraktīva un robusta paparde, kas sasniedz tikai četrdesmit līdz sešdesmit centimetru augstumu, bet toties veido plašus, apaļus pudurus.

Skolopendru aļņpapardes (Phyllitis scolopendrium) nedalītie, mūžzaļie lapu vēdekļi atgādina garenas mēles. Tie ir gaiši zaļi, malās nedaudz viļņoti un veido piltuvveida pudurus. Šī burvīgā paparde sasniedz tikai trīsdesmit līdz piecdesmit centimetru augstumu.

Daivainā cietpaparde (Polystichum aculeatum) tāpat kā visas cietpapardes ir ar brīnumskaistiem, divkārši plūksnainiem, mūžzaļiem lapu vēdekļiem. Daivainā cietpaparde izskatās pavisam īpaši, jo tās lapu vēdekļu virspuses turklāt ir spīdīgas.

Visas iepriekš apskatītās papardes vislabāk aug pusēnas apstākļos mitrā augsnē. Daudzām papardēm ideāla augšanas vieta ir noēnota dīķmala. Šeit tās rod nepieciešamo augsnes un gaisa mitrumu. Līdzās dažādu kokaugu audzēm lielākā daļa paparžu arī dabā ir savās mājās. Šeit tās ir noēnotas un aizsargātas no kaltējošiem vējiem. Labas augšanas vietas papardēm ir ari ēnaini mūri un māju sienas, ja vien tās ir aizsargātas no vējiem.

Papardes ir daudzgadīgi dekoratīvie lapu augi, kurus iespējams ļoti sekmīgi kombinēt ar gandrīz visām krāsām. Kombinējiet papardes ar tādām ziemcietēm, kas ēnas apstākļos zied brīnumskaistās krāsās, piemēram, astilbēm, platlapu pulkstenītēm (Campanula latifolia), sarkanajām uzpirkstītēm (Digitalis pulpurea), Himalaju gandrenēm (Geranium himalayense) un vecrozā martagonlilijām (Lilium martagon).

Ļoti skaistas kombinācijas papardes veido ar rododendriem un acālijām. Savukārt pavasarī starp papardēm jūs lielisku krāsainību variet ienest ar nelielām pavasarī ziedošajām sīpolpuķēm.

STĀDĪŠANA UN KOPŠANA

  • Stādīšanas laiks – pavasaris. Augsni izvēlētajā vietā dziļi  uzirdiniet un iestrādājiet tajā kūdru vai kompostu, kā arī organisko pilnmēslojumu.
  • lzrociet bedri, kas ir divreiz lielāka par papardes sakņu kamolu. Stādīšanas atstatums mazām papardēm ir 30-45 cm, bet lielajām — 60-80 cm.
  • Stādu izņemot no poda, uzmanieties, lai nenolauztu lapu vēdekļus. Podu apgrieziet otrādi un ar tā malu padauziet pret cietu virsmu.
  • Papardi stādāmajā bedrē iestādiet tā, lai tā būtu vienā līmenī ar augsnes virsu. Apsedziet ar zemes kārtu, kas nav biezāka par 1 cm.
  • Papardi pamatīgi aplaistiet. lzkliedējiet ap augu, taču ne uz tā dzinumiem, dažu centimetru biezu mulčas, piemēram, sasmalcinātu lapu kārtu.
DALĪTIES
Iepriekšējais rakstsRUDZUPUĶES – PAMĒĢINI IEAUDZĒT DĀRZĀ
Nākamais rakstsPLŪŠKOKS – SAVVAĻAS KRŪMS TAVĀ PIEMĀJAS DĀRZĀ
Interese par dārzu un dārza darbiem Robertam bija jau no bērnības. Tieši tādēļ mācījies Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Šobrīd strādā sabiedriskajā ēdināšanā, bet par dārzu neko nav aizmiris. Viņš arī zināšanas pielieto praksē. Viens no Musudarzs.lv idejas autoriem.