• Kad niknais sals beidzies, laiks apgriezt koku un krūmu zarus. Iepriekš uzziniet, kā katras sugas augi cērpami. Neapgrieziet par daudz vienā reizē.
  • Apcērpiet arī skujkoku dzīvžogus.
  • Ienesiet nogrieztos zarus istabā un ielieciet vāzē.
  • Pasargājiet jaunos mūžzaļos augus un vīteņus no pavasara saules un vēja. Šim nolūkam var izmantot agrotīklu – aptiniet to vaļīgi divas reizes ap augu un kārtīgi nostipriniet. Der arī parasta kokvilnas vai linu drēbe.
  • Pasargājiet augļu koku stumbrus.
  • Aplūkojiet visus kokus un krūmus, tikko sniegs nokusis. Pievērsiet uzmanību grauzēju veiktajiem nedarbiem un citiem ziemas bojājumiem. Rīkojieties atbilstīgi situācijai.
  • Stādiet pavasara puķu sīpolus.
  • Iesējiet pirmās balkona puķu un dārzeņu sēklas.
  • Audzējiet uz palodzes garšaugus.
  • Apkopiet telpaugus, kas mostas pavasarī. Nomazgājiet tos zem remdenas dušas, arī lapu apakšpusi. Pieberiet augsni un, ja nepieciešams, pārstādiet augus lielākā podā.
  • Kad telpaugi sākuši augt, sāciet tos mēslot. Pakāpeniski palieliniet laistāmā ūdens un mēslojuma daudzumu.
  • Mēneša sākumā iznesiet no pagraba pelargonijas, fuksijas, hortenzijas, minirozes un citus tur pārziemojušos augus. Iestādiet tos svaigā augsnē un, ja nepieciešams, apgrieziet. Lieciet pie loga, lai aug.
  • Mēneša beigās no pelargonijām un citiem augiem var griezt spraudeņus.
  • Regulāri pārbaudiet pagrabā esošo sakneņu un bumbuļsīpolu stāvokli. Iebojātos pēc iespējas ātrāk izņemiet, bet nelieciet tos komposta kaudzē – augu slimības var būt lipīgas.
  • Ja līdz šim neesat rakstījuši dārza dienasgrāmatu, sāciet to tagad. Izdomājiet dārza plānu nākamai vasarai, pierakstiet arī sugas un šķirnes. Vasaras gaitā rakstiet piezīmes par dārza kopšanu un augu attīstību. Atcerieties, ka augu seka ir efektīvs līdzeklis pret augu slimībām un kaitēkļiem.
  • Sāciet sakopt dārzu pēc ziemas.
  • Pavairojiet telpaugus arī ar spraudeņiem. Lieciet vienā podiņā vairākus galotņu spraudeņus, tad rezultāts būs ātrāk redzams.

 PRETSALNU AUDUMS

 Pretsalnu audums ir apmēram 4 mm biezs filca šķiedru audums, kas pasargā salcietīgus krūmus, košumkrūmus un skujeņus, rododendrus, ziemcietes un vīteņaugus no sala un pavasara spožās saules. Audumu liek vai nu tieši uz augiem, vai arī uztaisa ap augu koka karkasu, uz kā uzklāj audumu. Ieteicams audumu segt tikai tad, kad jau sācies ilgstoša sala periods un zeme ir sasalusi. Audumu noņem tikai tad, kad zeme ir atkususi. Vīteņaugiem audumu var klāt tieši virsū, augus nepieliecot, un nostiprināt, pieslienot pie sienas dēli. Virs vīteņrožu saknēm vēlā rudenī uzber 5 ­­­­­– 10 cm augsnes, kūdras vai sausu lapu. Pretsalnu audums ir izturīgs pret mehāniskiem bojājumiem un ultravioletajiem stariem, laiž cauri gaisu, un tā svars ir 300 g/m².

KAĻĶOJIET AUGSNI
  Lai augi varētu uzņemt no augsnes barības vielas, augsnes pH jeb skābumam jābūt tiem piemērotā līmenī. Dažādas izcelsmes augiem nepieciešams dažāds pH līmenis, bet parasti tas ir robežās starp 5,8 un 7,0. Pārāk skābas augsnes kaļķošanai labi der dolomīta milti, kas jāizsēj vai nu agrā pavasarī, vai rudenī, kad zeme ir pietiekami mitra. Tos var kaisīt arī uz sniega. Skābai augsnei iesaka katru otro vai trešo gadu izkaisīt 20 – 30 kg kaļķa uz 100 m². Ja kopš pēdējās kaļķošanas pagājuši vairāk nekā pieci gadi, normu var palielināt līdz 50 kilogramiem.

ZARUS VĀZĒ

 Jāņogas, bērzi un kārkli istabā saplaukst visātrāk, bet izmēģināt var jebkurus zarus. Agri ziedošu augu zari vāzē jūs priecēs arī ar ziediem. Ļoti skaistas ir, piemēram, ziedošas melleņu mētras.

 Ar pavasarīgiem zariem var papildināt arī ziedu kompozīcijas. Kopā ar zariem pat pāris ziedu vāzē veido lielisku pavasara pušķi.

 AUDUMS PRET NEZĀLĒM

 Dobju segaudums ir elastīgs, neplīstošs un, kas vissvarīgāk, laiž cauri gaisu un ūdeni. Auduma melnā krāsa nodrošina, ka lielākā daļa saules gaismas pārvēršas par siltumenerģiju. Segaudumu izmanto zemeņu, salātu, gurķu, tomātu un citu dobju pārsegšanai un bioloģiski tīras ražas iegūšanai – laižot cauri ūdeni un gaisu, tas neļauj augt nezālēm. Apzaļumotāji to izmanto, lai pēc celtniecības darbiem ātri pārvērstu pagalmu par zaļojošu mauriņu: zemi nosedz ar dobju segmateriālu, un jaunie apstādījumi tiek veidoti uz pārklātās virsmas.

SAKOPIET SKUJKOKU DZĪVŽOGU

 Skujkoku dzīvžogus apcērp katru gadu vasaras beigās, rudenī vai februārī – martā. Šo darbu dara siltā laikā, kad zari nav apledojuši. Apgriežot var arī pielabot dzīvžoga tukšumus, novirzot blakus augošos veselos zarus uz tukšo vietu un piesienot tos pie nokaltušajiem zariem. Tā turpina arī nākamajā gadā, kamēr dzīvžogs atkal ir zaļš.

 ZARU GRIEŠANA

 Krūmu un koku zarus griež, lai uzlabotu to formu vai atveseļotu augus, un to var sākt, kad lielo salu laiks beidzies. Griezt var, kamēr sāk briest pumpuri. Bet bērzus, kļavas, ozolus, plūmes, ķiršus, zeltlietu, riekstkokus un aktinīdijas pavasarī negriež – tos apcērp rudens sākumā.

SĪPOLLOKI ŪDENS GLĀZĒ

 Audzējot zaļos sīpollokus parastā ūdens glāzē, tasē vai šķīvī, ūdenī ieliktais sīpols drīz vien sāk pūt. Lai tā nenotiktu, iesaka izmantot augšgalā sašaurinātu tā saukto hiacintes glāzi. Piepilda tās apakšējo daļu līdz kakliņam ar ūdeni. Augšdaļā liek piemērota lieluma sīpolu, virs ūdens. Drīz vien sīpols sāks dzīt saknītes un stiept tās uz ūdens pusi. Pēc kāda laika sīpola virspusē parādīsies zaļi asniņi, ko var likt uz sviestmaizes vai salātos vai arī ēst tāpat.

 Ķiploku asnu audzēšana ir tikpat vienkārša. Iestādiet ķiploka galviņu augsnē, saknes uz leju. Ķiploks sāks iesakņoties, un no ķiploka daiviņām uz augšu stiepsies zaļi dzinumi. Vienā podiņā vai kastītē loku audzēšanai var stādīt tik ķiploka galviņu, cik var salikt. Ķiploka daiviņas var arī atdalīt citu no citas un iedurt zemē pa vienai.

APSAKŅOJIET PIE ZEMES NOLIEKTUS DZINUMUS 

 Zelta rafidoforu, ceropēgiju, efejas, monsteras un arī citus podā audzējamus vīteņaugus viegli var pavairot ar zemē noliektiem dzinumiem. Nolieciet blakus mātesaugam otru ar augsni pildītu podiņu un nolieciet pie tā vienu vai divus dzinumus. Piespiediet dzinuma posmu savienojuma vietu pie augsnes un piespraudiet ar stieples cemmīti vai matadatu. Pēc apmēram četrām nedēļām, kad dzinums ir iesakņojies, to var atdalīt no mātesauga.

SKUJKOKU PĀRSEGS 

 Daudzos piemājas dārzos ir ieaudzētas dārgas skujkoku formas. Mūsu klimata apstākļos no februāra līdz martam saule ir ļoti spoža, bet zeme dziļumā vēl sasalusi. Spožā ziemas beigu saule pamodina skujkokus no ziemas miega. Augi sarosās jaunam veģetācijas periodam, un no tiem sāk iztvaikot ūdens, taču sasalusī sakņu sistēma nespēj apgādāt tos ar nepieciešamo papildu mitrumu. Lai noēnotu no spožās saules, var izmantot gan sintētiskus, gan dabiskus džutas audumus. Blīvākie aizsargā arī no vēja. Audums nodrošina auga mitruma un gaisa režīmu un sargā no gaisa temperatūras svārstībām starp ar audumu nosegtajām augu daļām un ārējo vidi. To pašu materiālu lieto arī siltumnīcu un ziemas dārzu noēnošanai vasarā. Aizsargaudeklu uz skujkokiem var uzklāt jau rudenī. Tas kārtīgi jānostiprina, lai vējš neaizpūstu, un jānoņem tikai pavasarī, kad augsne jau atkususi un sakņu sistēma atdzīvojusies. Pērkot sintētisko audumu, pārliecinieties, vai tam ir ultravioleto staru filtrs, tad to varēs lietot vairākus gadus.