Ņemot vērā ražas novēlošanos laikapstākļu dēļ, ražu šogad novācam vēlāk kā citus gadus. Protams tie dārzkopji kuri spītējot aukstumam pavasarī sāka dārza darbus agrāk pirmo ražu veiksmīgi var novākt jau tagad! Arī nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ daļēji cieta sarkanās jāņogas un upenes – tām veidojās īsāki ķekari. Ievērojami cietušas ērkšķogas. Nopietns ražas samazinājums bijis vasaras avenēm. Būtiski bojājumi bijuši arī agro zemeņu šķirnēm, un tā var turpināt līdz nākamajai dārkopības sezonai, bet mēs vēlam Jums pašu lielākos un gardākos ražas svētkus! Raženi!

21. augusts – DĀRZA DARBIEM NEPIEMĒROTA DIENA

22. – 23. augusts – AUGĻU DIENAS  Līdz pēcpusdienai vākti sausi augļi un ogas labāk glabāsies gan svaigā veidā, gan dažādi pārstrādāti. Novāc gurķus un tomātus, plūmes un vasaras ābolus. Lasa ogas. Normē tomātu un ķirbju ražu. Novāc zirņus un pupas. Stāda zemenes un avenes. Konservē, skābē, vāra ievārījumus, spiež sulas. Vasaras ābolus vēlams žāvēt, jo šīs vasaras vidū esošā karstuma dēļ tie ir samērā sausi. Vāc kaņepes un žāvē to sēklas. Vācama arī pākšaugu un dažādu graudaugu sēkla. Sēj ziemas rapsi.

24. – 26. augusts – SAKŅU DIENAS – Vēl var iesēt japāņu redīsus daikonus un arī parasto redīsu šķirnes ar īsāku veģetācijas periodu. Novāc kartupeļus. Bet pirms likt glabātuvēs, nepieciešams tos paturēt sabērumā lai aizdziedē brūces. Un protams ja kartupeļi domāti pārtikai, tad nevajadzētu tos turēt tiešā saulē lai nepaliek zaļi, tādejādi izraisot indīgo vielu solanīnu*. Ja augsne ļoti slapja, kādu nedēļu pēc lakstu nopļaušanas jāsāk rakt arī vēlos kartupeļus. Vāc agri sētos burkānus tagadējam patēriņam, kā arī rāceņus un jau izaugušās bietes, lai tās nepāraug. Mēslo ar kompostu zemenes, krūmogulājus. Veido jaunas komposta kaudzes un pārjauc vecās. Apstrādā zemi rudens sējumiem un stādījumiem. Stāda konteineros augošus kokus un krūmus. Planē reljefu, nostiprina nogāzes, ierok stabus, taisa sētas.

27. augusts – ZIEDU DIENA – Stāda narcises un citas sīpolpuķes. Dala un pārstāda īrisus, peonijas, lilijas, astilbes. Veselus, kā arī labu šķirņu liliju sīpolus pavairo, izmantojot to zvīņas. Ievāc puķu sēklas. Nogriež un kaltē sausziedes. Apgriež lavandas. Ievāc ārstniecības augus. Sāk izrakt agri ziedošo šķirņu gladiolu sīpolus.

* Solanīnscik tad kaitīga ir šī sastopamā viela mūsu kartupeļos?

Solanīns kartupeļos. Gaismas ietekmē kartupeļi kļūst zaļi. Lietus noskalo augsni no vagu skaustiem, atsedzot bumbuļu apaļumus saulei. Sevišķi strauji tas notiek jaunajiem kartupeļiem. Zaļos kartupeļus nav vēlams lietot ne cilvēku, ne dzīvnieku uzturā, jo tie satur solanīnu. Saindēšanās pazīmes – dedzināšana kaklā, slikta dūša, vemšana, galvassāpes u.c. Taču, ja radušies šādi simptomi, cilvēki tos reti saista ar kartupeļu ēšanu. Lai nopietni saindētos, jāapēd krietni daudz zaļu bumbuļu, un to spētu mājlops, nevis cilvēks. Ja pusdienu katlā nejauši gadījies kāds zaļš tupenis, nekas ļauns nenotiks. Bet, ja šaubas par kartupeļu krāsu vai kvalitāti rodas pavasara pusē, kartupeļus ieteicams mizot un vārīt, nevis cept. Ūdenī, jo sevišķi aukstā, daļa solanīna izskalojas. Jāņem vērā, ka arī vecajos kartupeļos, tiem pagraba tumsiņā dīgstot, veidojas solanīns.