Dažam labam šķiet, ka no pelniem nav nekāda labuma, atliek vien palaist pa vējam. Tādā aplamībā ar skumjām noraugās dārzs, jo pelnos ir visas augšanai vajadzīgās organiskās vielas, izņemot slāpekli. Pelnus der uzkrāt, lai pēc tam dotu spēcinājumu jāņogām, avenēm, zemenēm, vīnogām – visām kultūrām, ko audzē mazdārziņos. Turklāt pelni ir labs mēslojums, piedevām gandrīz par brīvu, jo par malkas kravu jau ir samaksāts.

Ja esat zaļās dzīves piekritējs, nav labāka mēslojuma par pelniem. Nekādas ķīmijas, vien dabas dotais. Pelnus iedala koksnes pelnos un augu pelnos. Bet vai pelni ir tik noderīgi, lai tos ziemā uzkrātu kastēs, polietilēna maisos un pavasarī vestu spēcināt augus mazdārziņā? Ko satur pelni? Daudz kālija, fosfora un kalcija, arī sēru, dzelzi, mangānu un cinku, boru, kā bieži vien ļoti pietrūkst augiem smilts un mālsmilts augsnēs. Lietojot pelnus, samazinās augsnes skābums, veidojas laba vide veselīgai augu augšanai. No kokiem ar kāliju visbagātākie ir lapu koki, it sevišķi bērzi.  Ja kurina bērza un citu lapu koku malku, tās pelnos kālija būs krietni vairāk nekā skujkoku malkas pelnos, pat trīsreiz vairāk. Arī fosfora lapu koku malkas pelnos būs vairāk. Vismazāk kālija ir kūdras pelnos, toties tajos netrūkst kalcija. Dedzināmā koksne nedrīkst būt ar pelējuma sēnīti skarta.

Neatradīsiet nevienu augu, kas atteiktos no pelnu piedāvātā sēra, molibdena, mangāna, cinka, magnija, dzelzs un bora. Ja vienā kvadrātmetrā iestrādāsiet 70 gramus pelnu, pilnībā būs nodrošināta daudzu augu kāre pēc bora, kura tik bieži pietrūkst smilšaino, velēnu podzolēto un purvaino dārzu augsnēm.

Cik daudz pelnu iestrādāt augsnē? Dārzeņiem, zemenēm, avenēm, jāņogām, upenēm var iestrādāt apmēram 120-150 g uz kvadrātmetra, kartupeļiem nedaudz mazāk – ap 100 gramu, zirņiem pat līdz 200 gramiem uz kvadrātmetra. Stādot dēstus, arī tomātus plēvju būdās, iesaka pelnus (apmēram 10 gramu) sajaukt ar augsni un iekaisīt dēstiem izveidotajās bedrītēs. Arī ap augļu kociņiem der augsnē iestrādāt pelnus – apmēram 100 g uz kvadrātmetra. Ja māla augsnēs pelnus der iestrādāt rudenī, tad vieglajās smilts augsnēs – pavasarī. Pelnus var sajaukt arī ar kūdru un iestrādāt, rēķinot tā: sauja pelnu un divas saujas kūdras. Var, protams, negrābt pelnus ar sauju, bet lietot kādu trauciņu, ievērojot minētās attiecības.

Par lielāko pelnu priekšrocību speciālisti uzskata hlora trūkumu, kas nebūt neiet pie sirds nedz kartupeļiem un sīpoliem, nedz kabačiem un ķirbjiem. Ja varētu, no hlora muktu arī tomāti, gurķi, paprika un baklažāni. Vēl viena pelnu priekšrocība ir tā, ka tie gandrīz nesatur hloru. Par to būs sajūsmā avenes, zemenes, jāņogas, vīnogas, citrusaugi, kartupeļi un citi.

Pelni par augiem rūpējas visu mūžu. Sēkliņas pirms sēšanas 12 līdz 24 stundas vēlams izmērcēt pelnu šķīdumā (2 ēd. k. uz 1 litru ūdens). Pateicībā ienāksies bagātīga gurķu, piparu, baklažānu, tomātu u.c. raža. Dārzeņu stādi ar prieku augs, ja katram zem saknītēm būs ar augsni vai kompostu samaisīts pelnu paklājiņš (8–10 g). Zemenēm, avenēm, jāņogām un dārzeņiem jāiestrādā 100–150 g uz kvadrātmetru. Šķiet, īsti pelnu fani ir kartupeļi. Apmēram mēnesi pirms stādīšanas kartupeļiem uzsijā pelnus. Ja negrib ņemties ar gramiem, pirms iestādīšanas katram kartupelim vadziņā iemaisa pa saujai pelnu. Kāliju no pelniem kartupeļi izmanto daudz pilnīgāk nekā no citiem mēslojuma veidiem. Pirmo reizi rušinot, katram augam iestrādā 1–2 ēd. karotes pelnu. Raisoties pumpuriem, iestrādā vēl pusglāzi pelnu. Kalcija nevar būt pārāk daudz visiem, kas briedina kauliņus, it sevišķi ķiršiem. Ja kalcija trūkst, ogu aizmetnīši nobirst.

Pelnus kā mēslojumu izmanto arī augu veģetācijas laikā. Gurķiem katras 10 dienas pēc uzziedēšanas ik uz 1 kvadrātmetru izkaisa 1 glāzi pelnu. Kad paprika un pipari sāk raisīt augļus, katram kvadrātmetram arī tiek pa 1 glāzei pelnu. Pupiņām pietiek ar 5–8 g pelnu uz kvadrātmetru. Bietēm, rāceņiem un redīsiem – pa 100 līdz 200 g uz kvadrātmetru (atkarībā no augsnes skābuma).

Pelnus var dot visiem dārzeņiem visās augsnēs, vienīgi sārmainu nedrīkstētu pārpelnot. Smagākajās augsnēs pelnus iestrādā rudenī, bet smilšainās un kūdrainās – pavasarī. Vasaras gaitā var pamīšus mēslot augus ar organisko un pelnu mēslojumu. Ja vēlaties, lai augi iespējami ātrāk tiktu pie barības vielām, pelnus iemaisa ūdenī. Pietiek ar 1 vai 2 glāzēm pelnu uz spaini ūdens. Augsnē iestrādātie pelni augus baros divus līdz trīs gadus.

Pelni ne vien baro augus, bet arī lieliski tiek galā ar kaitēkļiem un augu slimībām. Mušas un smecernieki muks pa gabalu, ja pelnus samaisīs ar naftalīnu vai tabaku un uzsijās augiem. Burkānu muša pie burkāniem netiks, ja tos apkaisīs ar pelniem. Ja pelni tiks zemenēm, tās varēs atviegloti nopūsties, jo smecernieki par ogām neizrādīs interesi. No miltrasas ērkšķogas un upenes pasargās pavasarī katram krūmam uzsijātie 10 līdz 15 grami pelnu. Krūmi tiks pasargāti no laputīm, ja pelnus uzsijās augsnei zem krūmiem. Nepiemetīsies miltrasa, ja divreiz mēnesī augus miglos ar pelnu šķīdumu – 300 g koksnes pelnus iemaisa 1 litrā karsta ūdens un ļauj divas diennaktis ievilkties. Tad atliek vien uzlējumu izkāst un uz dārzu prom. Ja pelnu sakrājies pārpārēm, ar tiem var bagātināt katru slāni kompostā (vēlams līdz 10 kilogramiem uz vienu kubikmetru). Ir ieteikumi, ka, zemeņu ogām briestot, der uz katra cera uzkaisīt apmēram 10 gramu pelnu. Pēc nedēļas vai pusotras zemenes ar pelniem apputina vēlreiz, tikai tad ņem mazāku devu – 6 gramus uz cera. Tas palīdz pret zemeņu ogu pelēko puvi.

Augļkopji iesaka, ko darīt, lai apkarotu postošo ērkšķogulāju miltrasu. Ar šo slimību diemžēl sākuši slimot arī šķirnes “Kuršu dzintars” ogulāji. Lai miltrasu apkarotu, der gatavot pelnu izvilkumu. Ņem 300-350 gramu pelnu, pārlej ar ūdeni un pusstundu vāra. Tad šķīdumu caur divkārt salocītu marli izkāš. Pēc tam atšķaida ar ūdeni, lai būtu 10 litru šķīdums, tam pievieno un izšķīdina 30 g saimniecības ziepju.

 

Ielāgo! Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot pelnus, ja dedzināti ķīmiskie atkritumi, jo daudzi polimēri un krāsvielas ir indīgas.