Tomātu šķirnes var iedalīt pēc augļu formas: ķiršu tomāti, olveida tomāti, lielaugļu tomāti, kā arī vidēji lieli tomāti. Ķiršu tomāti ir mazi un apaļīgi. Vislabāk tos ēst veselus. Ovālie olveida tomāti ir piemēroti dažādām mērcēm. Savukārt vidēji lielie un lielaugļu tomāti ir ļoti garšīgi uzgrieztā veidā, kā arī dārzeņu salātos.

Dažas no tomātu šķirnēm iespējams visnotaļ veiksmīgi audzēt arī pietiekami lielos podos vai iekārtos grozos. Šim nolūkam ļoti piemērotas ir šķirnes Mirabell’, ‘Balkonstar’ un `Roma’.

Tomātu augus laistiet regulāri, turklāt tieši to sakņu rajonā, jo tiem ir tendence ļoti ātri izkalst.

Stādus piesieniet pie stabilām kārtīm vai drāšu sietiem. Stublāja atbalstīšana veicina ziedu veidošanos, kā arī vienlaicīgi notur tomātus pa gabalu no dažādiem kaitēkļiem, kas dzīvo augsnē un uz tās.

ŠĶIRNES

ĶIRŠU TOMĀTI

  • ‘Sweet 100’ – augļi saldi, 2,5 cm lieli; lieli tomātu ķekari; nepieciešamas kārtis vai drāšu siets.
  • ‘Evita’ – augļi koši sarkani, vienmērīgi lieli; izcila garša; robusta šķirne.
  • ‘Mirabell’ – augļi zeltaini dzelteni, apmēram 2 cm lieli; viegli salda garša; aug kaskādes formā.

VIDĒJI LIELI TOMĀTI

  • ‘Martina’ – augļi koši sarkani, izturīgi pret plaisāšanu; ļoti laba garša; liels augums, veselīga šķirne.
  • ‘Goldene Konigin’ – augļi zeltaini dzelteni, stingri; maiga, ļoti delikāta garša; ļoti ražīga šķirne.
  • ‘Harzfeuer’ – puszaļi tomāti; izcila garša; ļoti iecienīta, veselīga šķirne.
  • ‘Balkonstar’ – krūmveida; augļi vienmērīgi lieli, gaiši; ļoti laba garša; robusta šķirne.

OLVEIDA TOMĀTI

  • ‘Roma’ – augļi ar biezu mizu un maz sēklām; maiga garša; laba mērcēm un sulai.
  • ‘San Marzano’ – augļi lieli, gareni, stingri; laba sulai un mērcēm; jutīga šķirne.

LIELAUGĻU TOMĀTI

  • ‘Master’ – augļi lieli, apaļi, gludi; ļoti labs aromāts; spēcīgs, veselīgs augums.
  • ‘Beefmaster’ – augļi ar biezu mizu, sulīgi, līdz 1 kg no auga; izturīga pret sēņu slimībām; robusta.
  • ‘Supermarmande’ – augļi saplacināti, nedaudz rievoti; karājas pie ķekariem; rezistenta pret slimībām.

STĀDĪŠANA UN KOPŠANA

  • Tomātus pēc pēdējām salnām stādiet labi mēslotā augsnē (komposts). Aizsargājiet jaunos stādus ar iešķeltas plēves pārsegiem.
  • Pieaugošo augu piesieniet pie atbalsta mietiņa, lai tas būtu stabils. Lai mietiņi neapgāztos, iespraudiet tos pietiekami dziļi zemē.
  • Katru nedēļu vajadzētu izlauzt tomātu pazares, kas aug lapu žāklēs, kad tās ir sasniegušas apmēram divu centimetru garumu.
  • Kolīdz augam izveidojušās četras ziedkopas, augšējo dzinumu galotņojiet. Tādējādi visa auga enerģija tiks novirzīta uz augļiem.
  • Nogatavojušos tomātus novāciet līdz pirmajam salam. Tad noplūciet arī zaļos augļus. Lai nogatavinātu, uzglabājiet tos tumšā, siltā vietā.

IEGĀDE, VIETAS IZVĒLE UN IETEIKUMI

  • Iegādājieties jaunus stādus. Izvēlieties tomātus podiņos ar veselīgām, zaļām lapām un bez ziediem. Saknēm jābūt baltām.
  • Nepērciet tomātu stādus, kuriem ir izspūris augums vai dzelteni, tievi vai izkaltuši stublāji. Augsnei podā nedrīkst būt pelējuma smaka.
  • Daudz saules. Stādiet augus siltā, no vēja aizsargātā vietā, bet tādā, kur tie nav pakļauti svelmainam karstumam.
  • Ar humusu un barības vielām bagāta augsne. Augsni bagātiniet ar kompostu un labi satrūdējušiem kūtsmēsliem. Mēslojiet tomātus katru mēnesi.
  • Svaigi iestādītus tomātus laistiet ar siltenu ūdeni tieši sakņu kamola rajonā. Laistiet pamatīgi, lai zeme piesūcas ar ūdeni! Lapas nedrīkst kļūt slapjas!
  • Pēc iestādīšanas augsni mulčējiet ar salmiem, kas brīvi no nezālēm. Tādā veidā augsnē labi saglabājas mitrums.

AUGA VESELĪBA

No tomātiem tiek gaidīta laba raža, bet, lai to sagaidītu, tomātu stādiem jābūt labi koptiem un veselīgiem. Sekojiet līdzi augu attīstībai un regulāri pārbaudiet, vai tos nav skārusi kāda slimība. Veiciet profilaktiskus aizsardzības pasākumus un nodrošiniet regulāru apgādi ar nepieciešamajām barības vielām. Mitrā vasarā jūsu tomātus var iznīcināt brūnā puve. Lapas kļūst brūnas, stublāji melni. Profilakses nolūkā uzturiet augus tīrus. Labu aizsardzību sniedz arī plēves tuneļi. Nākošajā gadā tajā pašā vietā tomātus nestādiet.

Ziedu galiņi sapūst. Augļu apakšpuses kļūst brūnas un ādainas. Šo bieži sastopamo problēmu izraisa kalcija deficīts un mitruma svārstības. Tomātus laistiet regulāri un pievienojiet kalciju.

SĒŠANA – PAVASARA SĀKUMS

Tomātus martā vai aprīlī izsējiet kastītēs, kuras pildītas ar stādu substrātu. Pēc tam kastītes novietojiet pietiekami gaišā, mitrā un siltā (ap-mēram 20°C) vietā.

STĀDĪŠANA – PAVASARA BEIGAS

Tomātus dārzā stādiet drīz pēc tam, kad beigušās pēdējās salnas. Noteikti paturiet prātā, ka augus jāstāda salīdzinoši dziļi, apmēram līdz tai vietai, kur sākas stāda apakšējās lapas.

Der zināt! Salīdzinoši bieži sastopama problēma ir augļu mizas plaisāšana, ko nereti izraisa neregulāra laistīšana. Augus pēc iespējas uzturiet vienmērīgi mitrus; nekādā gadījumā neļaujiet tiem izkalst un pēc tam spēcīgi laistiet. Miza ar defektiem liecina arī par pārāk lielām temperatūras svārstībām. Augļu garša tādos gadījumos netiek iespaidota. Sargājiet tomātus arī no pārlieku liela un ilgstoša slapjuma, kā arī spēcīga vēja.

Tomātiem ļoti izpalīdzīgi partneri ir kreses vai magones, kas pievilina dažādus kukaiņus, kuri iznīdē laputis un citus kaitēkļus.