Kātu jeb lapu selerijas pretstatā sakņu selerijām veido spēcīgus, gaļīgus lapu kātus, kas tiek lietoti uzturā svaigā vai termiski apstrādātā veidā. Atkarībā no šķirnes kāti var būt zaļi, gaiši zaļi, dzelteni vai sarkanīgi.

Zaļajām šķirnēm garša ir spēcīgāka, tās ir kraukšķīgākas un satur vairāk vitamīnu nekā balinātās selerijas. Tie, kuri dod priekšroku maigākiem, bālākiem kātiem, zaļās selerijas var ari balināt. Augus, kas jau ir gandrīz gatavi novākšanai aptiniet no zemes līdz lapu sākumam ar melno plēvi. Pēc apmēram četrpadsmit dienām kāti ir izbalējuši un kļuvuši maigi. Taču zem plēves var attīstīties puve, tāpēc vajadzētu balināt tikai tik daudz augu, cik jūs variet novākt.

Šķirnēm ar dzelteniem kātiem jau no dabas tie ir gaišākā krāsā. Šīs šķirnes gandrīz visas ir pašbalinošas, tāpēc tām var iz-palikt dārgā ievīstīšana, atskaitot gadījumus, ja jūs vēlaties ievākt sevišķi maigus kātus. Pašbalinošo šķirņu kāti kļūst maigāki

arī tad, ja augus rindās stāda nedaudz ciešāk, tātad apmēram trīsdesmit centimetru atstatumā vienu no otra un nedaudz aprauš ar augsni.

Kātu seleriju sēklu sadīgšanai vajadzīga vismaz sešpadsmit grādu temperatūra, tāpēc stādi no sākuma tiek audzēti istabas apstākļos. Ārā tos izstāda tikai pēc tam, kad beigušās pavasara salnas. Zemas temperatūras izraisa priekšlaicīgu ziedu veidošanos, kas ir par iemeslu tam, ka seleriju kāti kļūst rūgti.

Tā kā selerijas attiecibā uz barības vielām ir stipri prasīgi augi, tad tās vislabāk padodas ar humusu un barības vielām bagātās augsnēs, bet noteikti tādās, kas labi saglabā mitrumu. Selerijas mēslojiet ik pa divām līdz četrām nedēļām un uzturiet tās pietiekoši mitras. Ja jūs tās regulāri kaplēsiet un ravēsiet, arī tad augsne mitrumu var saglabāt ilgāk. Tādā gadījumā augi aug stipri spēcīgāki un nezāļu augšana tiek nomākta.

Lai kāti nebūtu tik šķiedraini, augi bagātīgi jālaista un laikus jānovāc raža. Kātu seleriju lapas parasti neizaug tik lielas kā sakņu selerijām, tāpēc īsto ražas vākšanas laiku iesācēji nereti nokavē.

Labāk izvēlēties profesionālo šķirņu kātu seleriju sēklas vai dēstus (piemēram, ‘Tango’, kas izceļas ar gariem, ļoti gludiem kātiem).

ŠĶIRNES

‘Delne’ – šķirnei raksturīgi vidēji gari, drukni kāti, kam daļēji piemīt pašbalināšanās.

‘Tall Utah’ – kāti zaļi, ar blīvu miesu, ļoti aromātiski; vidēji vēla raža; lieto zaļu vai arī ar melno plēvi balinātu.

‘Rosso di Torino’ – kāti zaļi, ar blīvu miesu un sarkanu pamatni; vidēji agra raža; lieto nebalinātu.

‘Golden Spartan’ – kāti dzeltenzaļi, gaļīgi, ļoti plati un sevišķi gari; ātri augoša šķirne agrīnai ražai; pašbalinoša.

‘Goldener SchuB’ – kāti vidēji zaļi līdz dzeltenzaļiem, ga īgi; vidēji vēla raža; pašbalinoša šķirne, bet maigāka, ja balina ar plēvi.

‘Goldgelber’ – kāti zeltaini dzelteni, gaļīgi, gari un gludi; šķime izturīga pret slimībām; vidēji agra raža; pašbalinoša.

‘Selfira’ – kāti dzeltenzaļi, ar blīvu miesu, plati un ļoti gari; vidēji vēla raža; šķirne pašbalinoša.

‘Clairete’ – kāti dzeltenzaļi līdz balti zaļiem, gaļīgi, plati; vidēji agra līdz vidēji vēlai raža; šķirne pašbalinoša.

‘White Pascal’ – kāti balti līdz dzeltenzaļiem, ar blīvu miesu, ļoti plati un gari; vidēji vēla raža; šķirne pašbalinoša.

SĒŠANA UN KOPŠANA

  • Sākot ar marta vidu selerijas 1 izsējiet kastītē. Sēklas viegli ar roku iespiediet substrātā, pēc tam kastīti novietojiet gaišā, siltā vietā.
  • Izsētās sēklas viegli aprasiniet un piesedziet ar stikla plāksni. Kad sēklas sāk dīgt, stiklu noņemiet un kastīti novietojiet saulainā vietā.
  • Kad dīgstiem izveidojušies divi lapu pāri, izpiķējiet tos atsevišķos podiņos. Tālāk audzējiet vismaz sešpadsmit grādu temperatūrā.
  • Sākot ar maija vidu jaunos stādus izstādiet dobē. Izvelciet apmēram 20 cm dziļas vadziņas, stādiet 30-40 cm atstatumā un aprausiet.
  • Ja jūs vēlaties augus balināt, tad dažas nedēļas pirms ievākšanas aptiniet tos ar melno plēvi. Lapām augšgalā jāpaliek vēl ārā.

LAIKA APSTĀKĻI

Defekti uz auga iespējams ir barības vielu trūkums vai gluži otrādi. Plankumi uz lapu kātiem norāda uz bora deficītu. To var novērst, dodot kompostu kā papildmēslojumu. Plaisas izraisa ūdens deficīts vai slāpekļa pārbagātība. Nepieciešams bagātīgi laistīt un sabalansēti mēslot.

IEGĀDE, VIETAS IZVĒLE UN IETEIKUMI

  • Lielākas izvēles dēļ labāk legādājieties sēklas. Ja jūs labprātāk tomēr vēlaties stādus, tad ņemiet tādus, kam ir vairāki spēcīgi stublāji.
  • Nekad nepērciet stādus, kas ir par lielu savam podam. Tie izaugs, pirms pagūs izveidot ēdamus kātus.
  • Kātu selerijas vislabāk aug diezgan saulainā vietā pie divpadsmit līdz pat trīsdesmit grādu temperatūras.
  • Caurlaidīga, barības vielām bagāta augsne. Kātu selerijām nepieciešama augsne, kas satur mitrumu un, neraugoties uz to, ir caurlaidīga.
  • Sēklas dīgst ātrāk, ja tās neilgi pirms stādīšanas īpaši apstrādā, kas izdarāms arī mājas apstākļos — uz trim stundām iemērc ūdenī, pēc tam izžāvē, iesaldē un izsēj pēc vienas nedēļas.
  • Lai nesavainotu saknes, nezāles ap šiem augiem vajadzētu izravēt ar rokām.

AGRS PAVASARIS – SĒŠANA

Marta vidū izsējiet to stādu kastītēs istabas apstākļos. Kad dīgstiem ir izveidojušies divi pāri lapu, izpiķējiet.

PAVASARIS – STĀDĪŠANA UN KOPŠANA

Pēc pavasara salnām sākot ar 15. maiju selerijas variet izstādīt dārzā. Regulāri laistiet, kā arī mēslojiet.

VASARA UN RUDENS – IEVĀKŠANA

Sākot ar augustu ārējos, spēcīgos kātus ievāciet nolaužot.

RUDENS – UZGLABĀŠANA

Pirms pirmā spēcīgākā sala, selerijas izrociet ar saknēm. Selerijas ievietojiet traukā, saknes piesedziet ar mitrām smiltīm (attēlā apakšā). Uz-glabājiet vēsumā un tumsā.

AUGA VESELĪBA

Selerijas bieži inficējas ar lapu plankumainības slimību. Tās dēl lapas sadzeltē un atmirst. Profilakses nolūkā stādiet pret slimībām mazāk uzņēmīgas šķirnes un nekad nestādiet vienā un tajā pašā vietā divas reizes pēc kārtas. Inficēšanās risku samazina arī jauktās kultūras.

Padoms! Vislabāk kātu selerijas ievā-ciet vienkārši nolaužot ārējos kātus. Tad augs varēs turpināt no centra veidot nākošos dzinumus.