Hiacintēm ir ķekarveida zied­kopas ar intensīvu smaržu, kas aug no tievu, garu lapu grupas centra. Atsevišķie zvaigžņveidīgie ziedi var būt krēmkrāsā, laš­rozā, rozā, violeti vai debeszili.

Jo lielāki ir hiacinšu sīpoli, jo lielāki veidojas ziedi. Ir mazāki sīpoli (ar piecpadsmit līdz sešpadsmit centimetru apkārtmēru), kas ir labāk piemēroti stādīšanai dobēs, jo no tiem veidojas ziedi, kas ir stabilāki un negāžas. Bez tam iespējams iegādāties preparētus lielākus sīpolus (ar astoņpadsmit līdz divdesmit divu centimetru apkārtmēru), ko izmanto uzziedināšanai uz palodzes. Ar gadiem hiacinšu ziedkopas kļūst mazāk blīvas, līdz beidzot pie auga ziedkāta parādās vairs tikai daži ziediņi.

Hiacintes ir patiešām labi piemērotas lielāku dobes laukumu apstādīšanai, bet tās tikpat burvīgi izmantojamas arī nelielās krāsu grupās toveros.
Ja hiacintes aug dobē, kas atrodas zem pavasarī ziedoša koka, tas ir skatu saistošs akcents, kas liek skatienam novērtēt arī koka ziedu krāšņumu. Māla podā augošas hiacintes kā krāsainu akcentu iespējams novietot līdzās mājas ieejas durvīm vai uz terases.
Ar hiacintēm iespējams skaisti atsvaidzināt mūžzaļu dzīvžogu, kas veidots, piemēram, no buk­šiem, ja dažādu krāsu hiacintes iestāda dzīvžoga priekšā. Stādot hiacinšu sīpolus, būtu ieteicams izmantot darba cimdus, jo šie sīpoli var izraisīt iekaisumu vai alerģisku reakciju.

Vislabākie partneri hiacintēm ir citas krāsainas, pavasarī ziedošas sīpolpuķes, kā arī dažādi koki un krūmi.
Tā kā hiacintes aug mazliet “stīvi”, starpas starp tām skaisti iespējams aizpildīt ar atraitnītēm vai mārpuķītēm. Atsevišķas tulpes kā jautri krāsu akcenti var dažādot lielāku laukumu, kas apstādīts ar hiacintēm.
Vienā laikā ar hiacintēm zied dekoratīvie kirši un dekoratīvās plūmes. Ar koku baltajiem vai rozā ziediem labi sader hiacintes, piemēram, tumši violetā vai intensīvi zilā krāsā.
Īstā laikā zied magnolijas, lai veidotu sadraudzību ar koši krāsainiem hiacinšu ziedu tornīšiem, kas izvietojušies to pakājē. Magnolijas, kas zied ar rozā vai sarkaniem ziediem, kombinējiet ar rozā, violetām vai krēmkrāsas hiacintēm. Tad veidosies kompozīcija sārtos toņos.

STĀDĪŠANA UN KOPŠANA 

  • Agri rudenī izrociet 15 cm dziļu stādāmo bedri. Pēc tam tās dibenu un sānus rūpīgi izklājiet ar drāšu sietu aizsardzībai.
  • Uz 30 x 30 cm lielu platību iestrādājiet pa lāpstiņai komposta un kaulu miltu. Sī­polus stādiet 15-20 cm attā­lumā vienu no otra.
  • Uzmanīgi piepildiet ar augsni. Nedaudz piespiediet ar rokām, aplaistiet un noklājiet ar mizu mulču. Stādījuma vietu noteikti marķējiet.
  • Tad, kad jau parādās pirmie hiacinšu lapu asni, laistāmajam ūdenim pievienojiet šķidro mēslojumu un apmēslojiet ar to iestādītos augus.
  • Ja hiacinšu ziedu vārpas tie­cas liekties uz sāniem, at­balstiet tās ar mietiņiem. Lapas likvidējiet tikai pēc tam, kad tās ir pilnībās atmirušas.

IEGĀDE, VIETAS IZVĒLE UN IETEIKUMI

 

  • Audzēšanai dobēs iegādājieties mazākus sīpolus. To ziedi gan ir mazāki, savukārt paši augi ir stabilāki.
  • Nekādā gadījumā nepērciet mīkstus vai appelējušus sīpolus vai arī tādus, kuriem galos ir gari, līki dzinumi. Šādi sīpoli var būt slimi.
  • Ja hiacintes vismaz četras stundas dienā atrodas tiešā saules apgaismojumā, tās aug stabili vertikālas, taču ziedēt tās zied arī pusēnas apstākļos.
  • Caurlaidīga augsne. Hiacintes nepanes slapjuma sastrēgumus augsnē un tām vajadzīga ar ba­rības vielām bagāta augsne.
  • Ar gadiem hiacinšu ziedi kļūst mazāki un retāki. Šī iemesla dēļ ik pēc diviem vai trim gadiem stādiet jaunus hiacinšu sīpolus.
  • Smagās hiacinšu ziedkopas ļoti labi iespējams atbalstīt, izmantojot nelielas zaru žāklītes no krūmiem.