SAKŅAUGU VEIDI UN KLASIFIKĀCIJA

  • GALDA BIETES – populāri sakņaugi, īpatnēji saldas. Parasti tuši sarkanas un apaļas. Pieejamas arī dzeltenas saknes, kā šķirnei ‘Burpees Golden’,  kā arī ar divkrāsainu mīkstumu, cilindriskas formas (piemēram šķirne ‘Cylindra’).
  • BURKĀNI – tomēr arī dažādi, lai gan no sākuma šķiet, ka burkāni mēdz būt tikai oranži un cilindriskas formas. Tie pieejami ļoti dažādās krāsās, sākot no krēmīgi baltas un oranžas līdz sarkaniem un violetiem tik ļoti dažādos izmēros un lielumos. Šantanē tipa burkāni lieliski aug ļoti smagās mālainās augsnēs, un ne tikai – tos var audzēt arī balkona kastē! Noapaļotu galu esošās agrās nantes tipa šķirnes vai konusveida augstražīgā šķirne ‘Autumn King’, vai ziemas izturīgās ‘Imperatora’ tipa šķirnes. Atrodiet savu īsto un vienīgo!
  • PASTINAKI UN KĀĻI – tradicionālie ziemas dārzeņi. Pastinaku sēklas labāku dīgstību sasniedz vismaz pēc viena gada, kad novāktas, tāpēc nesteidzieties sēt pērnajā gadā ievākto sēklu materiālu. Pastinaku saknes ir garas, līdz ar to zemei, kurā tos audzēsiet, ir jābūt irdenai un vieglai.
  • REDĪSI – iespējams vieni no visātraudzīgākajiem un visvienkāršāk audzējamajiem sakņaugiem, kurus var sēt atkārtoti, lai tie ražotu regulāri. Dažādu izmēru un krāsu. Lieliski salātos, ne tikai garšas, bet arī izskata ziņā. Lieliska uzkoda.
  • RĀCEŅI – gadsimtiem zināmi sakņaugi, tik tagad nedaudz piemirsušies. Ātri un viegli audzējami. Jaunajām saknēm ir viegla un salda garša. Lieliski sautējumos.
  • SAKŅU SELERIJAS – lieliskas zupās, sautējumos. Citi sakņaugi, kā piemēram sakņu pētersīļi, lietojami tāpat kā pastinaki.

Vieni no visvairāk audzētajiem dārzeņiem – sakņaugi. Augsni sagatavo jau rudenī. Sakņaugi labāk aug vieglās smilts augsnēs . Ja augsne ir smaga, tai ir sliktāka drenāža un tā bieži ir pārāk mitra. Tādā augsnē labāk audzēt sakņaugus ar mazāku sakni. Sakņaugus sēj ārā jau sagatavotā dobē. Pirms sēšanas, augsnē ierociet minerālmēslojumu. Taupot vietu, piemēram, redīsus var sēt starp kādiem lēnāk augošiem dārzeņiem, piemēram – pastinakiem.

Pirms sēšanas augsni sagatavojiet jau rudenī – uzrociet to , noņemiet akmeņus, safrēzējiet to, lai augsne būtu bez lieliem augsnes gabaliem. Sakņaugiem ar garāku sakņu sistēmu, augsni jāuzrok dziļāk. Vislabāk sakņaugus ir sēt rindās. Sēklas viegli apberiet ar augsni un nedaudz aplaistiet to, lai augsne būtu mitra, bet ne slapja. Neaizmirstiet izmantot bezmaksas pievienoto etiķeti Johnsons sēklu paciņai, lai varētu atzīmēt, kas kurā vietā iesēts. Veiksmīgākai ražas iegūšanai, veiciet atkārtotu sēšanu pēc 2-3 nedēļām. Augsnes apsegšana ar agroplēvi agriem un vēliem sējumiem – tikai palīdzēs paildzināt ražošanas ilgumu vai pasargās augus un sējumus no salnām.

AUDZĒŠANA UN RAŽAS VĀKŠANA.

Kad ārā sētie dēsti ir paaugušies, tos retina attālumā, kā norādīts uz sēklu paciņas. Izvēlas spēcīgāko dēstu un vājākos izrauj. Retināšana veicina arī gaisa apmaiņu augsnē, kas mazina iespēju augus saslimt ar kādu no slimībām. Bietes, burkānus un redīsus var retināt, kad tie jau nedaudz paaugušies, un izmantot salātos. Augsnei jābūt mitrai, bet ne slapjai, un tīrai no nezālēm.

Sākt novākt sakņaugus jau var, kad tie ir tikai golfa bumbiņas izmērā, tad tie ir vissulīgākie. Biešu jaunās lapas arī var izmantot salātos un zupās! Bietes, redīsus un burkānus vāc vēlu rudenī pirms salnām. Rāceņus un kāļus vāc nedaudz vēlāk, tie var arī palikt ilgāku laiku uz lauka, jo sals to garšu padarīs tikai labāku.