Gandrīz katrā piemājas dārziņā mazākā vai lielākā dobē ģimenes vajadzībām aug arī zemenes. Lai gan zemenes var stādīt visā aktīvās veģetācijas periodā no aprīļa līdz septembrim, tieši augusts tradicionāli tiek uzskatīts par īsto zemeņu stādīšanas laiku.

Vēl pavisam nesen zemenes audzēja kā piecgadīgu kultūraugu. Augustā tās stādīja, pirmajā ražas gadā novāca nelielu ogu ražu, bet uz normāla lieluma ražu cerēja otrajā audzēšanas gadā.

Zemenes uz lauka audzē visbiežāk kā četrgadīgu kultūraugu. Tiem, kas zemenes audzē lielākās platībās ir parādījusies jauna metode, kad platību kopj pirmos divus vai trīs gadus un pēc tam vienu gadu nedara neko, tikai novāc ražu un lauku uzar. Ja stādījumu pagūst ierīkot jūlija beigās vai augusta pirmajās dienās, tad ir iespēja pirmajā ražas gadā iegūt vislielāko ražu; katrā nākamajā gadā ražība samazināsies.

Kad stādīt?

Zemenes var stādīt visā aktīvās veģetācijas periodā no aprīļa līdz septembrim, ņemot vērā katra konkrētā gada klimatiskos apstākļus. Parasti aktīvāka stādīšana notiek pavasarī – līdz maija vidum un rudens pusē, sākot no jūlija vidus. Jūnija beigās iepriekšējā gadā izaugušajiem stādiem jau ir tumšas saknes, kas sliktāk pārcieš pārstādīšanu.

Pētījumi liecina, ka arī lauka apstākļos, stādot zemenes savlaicīgi, jūlijā. Izrādījies, ka salīdzinot ar tradicionāli nedaudz novēloto stādīšanu, jau pirmajā gadā var iegūt pat lielāku ražu nekā otrajā.

No jūlija vidū stādītām zemenēm ir vislielākā iespēja sagaidīt labu ražu nākamajā gadā. Tas vistiešākajā veidā saistās ar zemeņu bioloģiju – ražas veidošanas principiem. Zemenēm raža ieriešas jau iepriekšējā sezonā, pazeminoties gaisa temperatūrai un dienām kļūstot īsākām. Agrīnajām šķirnēm ziedaizmetņi ieriešas augusta vidū, vēlīnajām-septembrī.

Iestādītajam zemeņu augam vasaras otrajā pusē ir jābūt jau tik lielam un nobriedušam, lai tas spētu ieriest atbilstoši lielu daudzumu ziedpumpuru, kas ir nākamā gada ražas pamats. Šis process stādā sākas pat pirms tā iestādīšanas. Ziedu skaitu, kas augā ieprogrammējas rudenī, mēs vēlāk varam zaudēt, bet ne palielināt. Tāpēc ir būtiski šajā laikā nodrošināt optimālus augšanas apstākļus, dodot papildmēslojumu un laistot pēc nepieciešamības.

Zemenes stādot pavasarī, aprīļa beigās, maija sākumā, uz labu ražu jau stādījuma ierīkošanas gadā var cerēt tikai ar ļoti labiem stādiem. Pavasarī stādīt iesaka bargāka klimata apstākļos, jo ziemā stādījumi var izsalt.

Kur stādīt?

Zemeņu audzēšanai izvēlētajai vietai jābūt saulainai. Nekas labs nesanāks, stādot tās vecu, lielu koku paēnā, jo augi nīkuļos un ogu būs maz, tās būs skābas. Zemenes ražo agrāk no vējiem aizsargātās dienvidu un dienvidrietumu nogāzēs, kur augsne ātrāk iesilst. Taču ir jāuzmanās, stādot zemenes saules apspīdētās nogāzēs, kur pavasarī agrāk nokūst sniegs un sākas augu veģetācija, bet, uznākot vēlam pavasara salam, stādījums var tikt nopietni bojāts. Nav vēlams izvēlēties arī applūstošu vietu (stādījums var pilnībā aiziet bojā atkušņu un pavasara palu laikā) vai arī ieplaku, kurā zemeņu ziedēšanas laikā vērojamas stipras salnas.

Zemenes labi aug vietās, kur ir sekls (50–70 cm) gruntsūdens, taču tās necieš lieku mitrumu augsnes virskārtā. Seklās sakņu sistēmas dēļ zemenes ir ļoti jutīgas pret sausumu, tāpēc ir jādomā par to, kā nodrošinās laistīšanu.

Vispār zemenes var stādīt jebkurā augsnē, tikai jāizvēlas tām atbilstoši kopšanas veidi un šķirnes, kā arī jāievēro augmaiņas nosacījumi. Parasti zemenes audzē trīs vai četrus gadus, tāpēc, lai nevajadzētu veikt augsnes dezinfekciju, tikpat ilgu laiku vajadzētu atteikties no jebkādiem daudzgadīgajiem stādījumiem.

Zemenes nav vēlams stādīt pēc gurķiem, tomātiem, kartupeļiem, bietēm, tulpēm un citiem kultūraugiem, ar kuriem var būt kopīgas slimības vai kaitēkļi. Labi priekšaugi ir pākšaugi, kukurūza un dažāda veida zaļmēslojuma augi.

Augsnes sagatavošana

Augsnei ir jābūt bez nezālēm. Sevišķi bīstamas ir daudzgadīgās nezāles, kas vairojas ar sakņu dzinumiem (piemēram: vārpata, gārsa).

Augsne pirms zemeņu stādīšanas ir jānodrošina ar organisko mēslojumu tā, lai vēlāk zemenes var mēslot tikai ar minerālmēsliem.

Senāk pirms zemeņu stādīšanas laukā iestrādāja lielas devas kūtsmēslu. To var darīt, ja mēsli ir pašu saimniecībā, bet jāņem vērā, ka kūtsmēslu ķīmiskais sastāvs ir atšķirīgs, tie var būt pilni ar visdažādākajām nezāļu sēklām. Ja lauks ir tīrs, tajā labāk iesēt un savlaicīgi iestrādāt zaļmēslojuma augus (eļļas rutkus, sinepes).

Zemenes ir jutīgas arī pret augstu sāļu koncentrāciju augsnē, tāpēc lielu ražu nodrošināšanai tām minerālvielu devas jādod pakāpeniski, vairākos paņēmienos. Pārāk lielas minerālmēslu devas ir ne tikai lieki iztērēti līdzekļi, bet tās var arī izraisīt augšanas traucējumus un galarezultātā samazināt ražas.

Augsne pirms zemeņu stādīšanas ir jāsagatavo savlaicīgi, lai tā paspētu nosēsties.

Gatavojoties zemeņu stādīšanai, rūpīgi jāpārdomā piemērotākais to audzēšanas veids: līdzenā laukā rindās vai paaugstinātās vagās, vai paaugstinātās 2–4 rindu dobēs. Audzējot zemenes paaugstinātās vagās vai dobēs, zeme ātrāk iesilst, augiem tiek vairāk gaisa, samazinās pelēkās puves izplatība, uzlabojas ogu kvalitāte, taču ir grūtāk augus apkopt, augsne ātrāk zaudē mitrumu, zemenes vairāk var ciest salnās.

Stādīšanas attālumus starp rindām izvēlas atkarībā no šķirnes izturība pret pelēko puvi, kā arī tas, cik lielu ceru veido konkrētā šķirne.

Zemeņu stādīšanas attālumi varētu būt 40–80 cm starp rindām, 60–100 cm starp dobēm, 15–40 cm starp augiem rindās. Zemenes audzē arī aptuveni metru attālās rindās, stādot 3–4 augus uz metru. Zemenes stāda arī kvadrātligzdās, ievērojot 80 cm vai lielāku attālumu starp ligzdu centriem. Stāda pa četriem stādiem ligzdā.

Zemenes var audzēt arī uz sintētiska mulčēšanas materiāla, melnās plēves, ģeotekstila vai agrotīkla. Par to ir daudzi pretrunīgi viedokļi. Ogas ienākas mazliet agrāk, tās ir tīrākas, kvalitatīvākas, tās mazāk bojā pelēkā puve; augsne mazāk sablīvējas; un no tās neizskalojas barības vielas, protams, arī nezāļu gandrīz nemaz nav (dažas tikai pie pašiem zemeņu augiem), atkrīt rušināšana un citi kopšanas darbi.

Kā trūkums ir minams tas, ka būtiski sadārdzinās stādījumu ierīkošana. Noteikti nepieciešams atrisināt ar laistīšanu un mēslošanu saistītos jautājumus. Pastāv risks vasaras karstumā zemenēm „izcepties”.

Ja izmanto melno plēvi, to, jau ierīkojot stādījumu uzklāj uz kārtīgi sagatavotām nedaudz paaugstinātām, līdzenām dobēm, plēves malas apmēram 15 cm ierokot zemē. Zemeņu stādīšanas vietās ar nazi krustveidā vai speciālu pielāgotu cirtni izdur caurumus 10 cm diametrā.

Stādu sagatavošana

Vairums audzētāju stādus ņem no ogu ražošanai paredzēta lauka, taču tad jūlija vidū tie vēl nav tik lieli, lai no jaunā stādījuma varētu nākošajā gadā iegūt pilnu ražu. Taču ražojošā stādījumā augi nav tik veselīgi.

Labākus rezultātus var iegūt, izmantojot stādus, kurus iegūst no segtajās platībās audzētiem mātesaugiem, speciāli izveidotiem mātesaugu laukiem, kur visi pasākumi ir pakļauti vienam uzdevumam – stādu ieguvei vai no pavasarī ierīkotā, vēl neražojoša stādījuma. Ražojošā stādījumā iegūtie stādi parasti nav tik veselīgi.

Alternatīvs risinājumus – no mātesauga atdala mazās stīgu rozetes (kurām parādās sakņu galiņi) kas apsakņojas, audzējot tālāk stādus presētās kūdras briketēs vai podiņos paaugstināta mitruma apstākļos, zem seguma. Ar tradicionālo kailsakņu stādu ieguvi augustā, protams, uz labu ražu nākamajā gadā cerēt nevar.

Otra alternatīva – Stādaudzētavu piedāvājums.

Stādīšana

Stāda ar rokām, izmantojot stādāmo lāpstiņu. Izveido bedrīti ar vertikālu sienu, nedaudz dziļāku par sakņu kamolu, stādu novieto pareizā dziļumā pie sieniņas, to pakāpeniski piepilda ar augsni, piespiežot augsni pie saknēm. Stādot izveido apmalīti stādu apliešanai.

Būtiski svarīgi ir zemenes iestādīt pareizā dziļumā. Sakņu kakliņam jābūt vienā līmenī ar augsnes virsmu. Iestādot seklāk, zemenes sliktāk iesakņojas, bet iestādot par dziļu, sakņu serdīte var sapūt. Nedrīkst apbērt augšanas pumpuru.

Zemenes stādot nedrīkst saliekt tām saknes, augsne ap saknēm ir cieši jāapspiež.

Laistīšana pēc stādīšanas

It kā pats par sevi ir saprotams, ka uzreiz pēc stādīšanas zemenes ir nepieciešams laistīt. To var nedarīt tikai lietainās dienās. Ja laika apstākļi pēc stādīšanas ir saulaini, ar maz nokrišņiem, tad, arī laistot, zemeņu ieaugšanās ir samēra lēna, kā arī jāveic papildus bojā gājušo augu nomaiņa ar jauniem stādiem. Turpretī, ja augusts it apmācies un lietains, tad zemeņu stādi ieaug ļoti labi.

Mēslošana pēc stādīšanas

Iestādot jūlija vidu jaunu zemeņu stādījumu, līdz ziemai ir pietiekami ilgs augšanas un attīstības periods, kurā augi patērē daudz barības vielu un atkarībā no iestrādātajiem augu barības elementiem ir nepieciešams veikt papildmēslošanu. Racionāls variants ir augusta vidū (3–4 nedēļas pēc stādīšanas) pirms kārtējās aprušināšanas augus papildmēslot ar amonija.

 

Rakstā izmantoti SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” materiāli.

 

Gaidiet arī turpinājumu – Par zemeņu šķirņu izvēli, kā arī zemeņu kopšanas darbiem.