Ērkšķogas (Ribes uva-crispa) zied jau ļoti agri un tāpēc ir izteikti jutīgas pret vēlīnām salnām. Ziemas salu, turpretim, tās pacieš ļoti labi. Ērkšķogas ir pašapputes augi, tomēr augļi aizmetas labāk, ja vienviet tiek stādītas vairākas šķirnes.

Ērkšķogu augums ir atkarīgs no šķirnes. Tas var būt stāvs vai ar izvērstu, plašu krūmu un sasniegt līdz pusotra metra augstumu. Arī atkarībā no šķirnes dzinumi var būt vairāk vai mazāk klāti ar ērkšķiem.

Šķirnes ar aromātiski saldu smaržu ir sevišķi labi piemērotas lietošanai svaigā veidā, savukārt saldskābenās ogas vai tās, kuras novāktas negatavas, vislabāk izmantojamas vārīšanai un dažādos konditorejas izstrādājumos.

Ērkšķogām nav īpašu prasību attiecībā uz augsni. Tām ir ļoti seklas saknes, tāpēc krūmu apkārtnē pēc iespējas augsni nekaplējiet. Ir vēlams saku rajonu nosegt ar mulčas slāni. Vislabāk izmantot satrūdējušus kūtsmēslus. Ērkšķogām vajadzīgs kālijs.

ŠĶIRNES

ZAĻI AUGĻI

‘Reflamba’ogas vidēji lielas, gareni-ovālas, koši zaļas, gludas, saldskābenas; vēla šķirne; rezistenta pret miltrasu.

‘Invicta’ogas lielas, ovālas, koši zaļas, nedaudz apmatotas, saldskābenas; vēla šķirne; rezistenta pret miltrasu

‘Pērse’ogas lielas, apaļīgas, gaiši zaļas, gludas, saldskābenas; vidēji agra šķirne; rezistenta pret miltrasu

‘Lepas Slava’ogas lielas, apaļ-ovālas, balti zaļas, nedaudz apmatotas, aromātiski saldas; vidēji agra šķirne; rezistenta pret miltrasu.

DZELTENI AUGĻI

‘Hinnonmaki’ogas vidēji lielas, apaļi-ovālas, tumši dzeltenas, gludas, saldskābenas; vidēji agra šķirne; rezistenta pret miltrasu

‘Rixanta’ogas lielas, gareni-ovālas, medus dzeltenas, nedaudz apmatotas, aromātiski-saldas; vēla šķirne; rezistenta pret miltrasu.

‘Mašeka’ogas vidēji lielas, gareni-ovālas, dzeltenzaļas, nedaudz apmatotas, saldskābenas; vidēji agra šķirne; rezistenta pret miltrasu.

‘Kuršu Dzintars’ogas vidēji lielas, apaļi-ovālas, dzeltenas, nedaudz apmatotas, aromātiski-saldas; agra šķirne; nav rezistenta pret miltrasu.

SARKANI AUGĻI

‘Avenīte’ogas vidēji lielas, apaļi-ovālas, karmīnsarkanas, gludas, saldskābenas; ļoti agra šķirne; rezistenta pret miltrasu.

‘Veldze’ogas lielas, ovālas, tumši sarkanas, nedaudz apmatotas, saldskābenas; agra šķirne; rezistenta pret miltrasu.

‘Lepaan Punainen’ogas vidēji lielas, ovālas, tumši sarkanas, gludas, aromātiski saldas; vidēji agra šķirne; rezistenta pret miltrasu.

‘Koknese’ogas lielas, ovālas, sarkanas, klātas smalkiem matiņiem, saldskābenas; vidēji agra šķirne; rezistenta pret miltrasu.

STĀDĪŠANA UN KOPŠANA

  • Pavairošanai ar noliektņiem pavasarī izvēlieties garu iepriekšējā gada ērkšķogu zaru, kuru samērā viegli iespējams noliekt līdz zemei.
  • Tajā vietā, kur zars aizsniedz zemi, izrociet lēzenu bedrīti. Zemi sajauciet ar kompostu. Tad zeme daudz labāk spēs saglabāt mitrumu.
  • Tad ogas/" target="_blank">ērkšķogas zaru saudzīgi ielieciet bedrītē tā, lai zara galotne vēl divdesmit līdz trīsdesmit centimetrus izvirzītos virs zemes.
  • Bedrīti piepildiet ar uzlaboto zemi. Lai dzinums būtu nofiksēts un zem tā zeme saglabātu mitrumu, uzlieciet tam virsū akmeni.
  • Nākošajā pavasarī pārbaudiet, vai zars ir izveidojis saknes. Ja tas ir sekmīgi noticis, atdaliet zaru no mātesauga un iestādiet dārzā.

IEGĀDE, VIETAS IZVĒLE UN IETEIKUMI

  • Specializētā veikalā iegādājieties spēcīgus ērkšķogu stādus ar kailām saknēm vai arī stādus, kas ir konteineros.
  • Nepērciet tādus ērkšķogu stādus, kuriem ir apkaltušas dzinumu galotnes, jo tādi nespēj labi ieaugties un vēlāk var būt uzņēmīgi pret slimībām.
  • Saule līdz pusēna. Neliels noēnojums pusdienlaikā palīdzēs novērst to, ka augi cieš no saules apdeguma.
  • Caurlaidīga, ar humusu bagāta augsne. Lai augi augsnē justos pavisam labi, tai vajadzētu būt mitrai, mēreni mēslotai un viegli skābai.
  • Lietošanai svaigā veidā ievāciet tikai gatavas ogas, kas viegli padodas, kad jūs tās vēlaties noplūkt.
  • Vārīšanai novāciet kādu daļu ogu, kamēr tās vēl ir nelielas un zaļas. Tādā veidā jūs panāksiet, ka atlikušās ogas kļūs sevišķi lielas.

ZIEMA – APGRIEŠANA

Krūmiem līdz zemei nogrieziet visus dzinumus, kas ir vecāki par četriem gadiem, kā arī zarus, kas aug uz iekšpusi vai ir pārkareni. Tumšas dzinumu galotnes liecina par miltrasas infekciju, tāpēc tās jālikvidē.

PAVASARIS – STĀDĪŠANA UN MULČĒŠANA

Ērkšķogas stādiet, kolīdz zeme ir atlaidusies. Turklāt stādiet stādus tādā dziļumā, kādā tie auga kokaudzētavā. Zem krūmiem izkliedējiet salmus vai kompostu.

VASARA – NOVĀKŠANA

Ne visas ogas/" target="_blank">ērkšķogas nogatavojas vienlaicīgi, tāpēc tās jāievāc atkārtoti (attēlā pa kreisi). Novāktās ogas/" target="_blank">ērkšķogas sargājiet no saules un, ja vēlaties uzglabāt ilgāku laiku, turiet tās vēsā vietā.

AUGA VESELĪBA

Ērkšķogu Amerikas miltrasa galvenokārt apdraud vecākās šķirnes, kas nav rezistentas pret slimību. Kā galvenā pazīme minams tas, ka uz dzinumu galiem parādās balta apsarme, kas vēlāk kļūst brūna. Slimība pāriet arī uz ogām un tās nenogatavojas. Stādiet jaunās, pret miltrasu izturīgas šķirnes.

Der zināt! Augststumbra ērkšķogām jau pirms stādīšanas iedzeniet zemē mietu, kas sniedzas līdz kociņa vainagam. Piesieniet ērkšķogu pie balsta nedaudz pirms sazarojuma. Vecākiem augststumbra augiem ar plašāku vainagu un smagāku augļu ražu ieteicama trīsstūra balsta konstrukcija, kas ir tik augsta, ka vainags uzgulstas uz augšējām savienotājlatām. Tādi balsti pasargās jūsu augu arī no nolūšanas spēcīga vēja gadījumā. Lai gan ērkšķogām visnotaļ patīk saulainas vietas, ar sauli tomēr nevajadzētu pārspīlēt, jo no tā var ciest arī ērkšķogu raža, piemēram, ja ogas pie krūmiem sačokurojas un pūst, acīmredzot runa ir par saules apdegumu. Šī iemesla dēļ stādiet krūmus vieglā augļu koku paēnā vai pie austrumu sienas, kur tie nav pakļauti karstajai pusdienas saulei.

Pārkarenos dzinumus, kas sniedzas līdz zemei, pamatīgi saīsiniet, jo tie augļi, kas gulstas uz zemes, jau pavisam drīz sāk pūt.