koks.jpg">koks-300x225.jpg" alt="ķirškoks" width="300" height="225" srcset="https://musudarzs.lv/wp-content/uploads/2016/06/ķirškoks-300x225.jpg 300w, https://musudarzs.lv/wp-content/uploads/2016/06/ķirškoks-640x480.jpg 640w, https://musudarzs.lv/wp-content/uploads/2016/06/ķirškoks.jpg 667w" sizes="(max-width: 300px) 100vw, 300px" />

Mūsu dārzos ķirši tiek audzēti pamatā svaigam patēriņam. Laika gaitā ir izveidotas dažādas šķirnes gan skābajiem ķiršiem (Prunus cerasus), gan saldajiem ķiršiem (Prunus avium). Lielaugļu saldo ķiršu audzēšanai varētu būt problēmas, jo klimats visur nav piemērots šo šķirņu audzēšanai. Liela ietekme ir potcelmam uz kura ķirši ir acoti.

Līdzīgi kā šķirne, arī potcelms ietekmē koku ziemcietību. Vietās, kur augļu koki biežāk cieš no sala, ieteicams audzēt uz smaržīgā ķirša (Prunus mahaleb) acotus saldos ķiršus, bet jāņem vērā, ka šie ķirši veido liela auguma kokus. Taču to var ierobežot ar atbilstošu vainaga veidošanu. Uz šā potcelma acoti ķirši ir ļoti jūtīgi mitrās, gaisa necaurlaidīgās smaga māla augsnēs. Tiem piemērotas gaisa caurlaidīgas smilšmāla vai māl­smilts augsnes ar ļoti labu drenāžu un 2 – 3 m dziļu gruntsūdens līmeni. Ķirši veido vāji sazarotas, bet dziļas (pat līdz 4 metriem) saknes, tas daļēji izskaidro to, ka koki uz šā potcelma ir izturīgāki pret sausumu.

Saldos ķiršus var audzēt arī uz skābo ķiršu (‘Daugmales’, ‘Latvijas Zemā’, ‘Latvijas Augstā’) sēkl­audžiem, vēl labāk – uz noteiktiem skābo ķiršu kloniem. Uz skābo ķiršu potcelmiem koki parasti ir mazāki, aukstumizturīgāki, bet jutīgāki pret sausumu. Tiem vairāk piemērotas mitras augsnes. Smilšainās augsnēs koki uz skābo ķiršu potcelmiem parasti ir ļoti mazi un neražīgi, bet tie var augt arī smagākās augsnēs. Šo potcelmu trūkums ir neizturība pret slimībām un sakņu atvašu veidošanās.

Saldajiem ķiršiem ļoti rūpīgi jāizvēlas vieta. Tie jāaudzē saulainā, no aukstajiem ziemeļu un austrumu vējiem aizsargātā vietā. Nav piemērotas slapjas vietas, ieplakas, kur ir visstiprākās salnas un bargākie ziemas sali. Galvenais augļu kokus ir nodrošināt ar mitrumu, pēc tam ar saules gaismu un mēslojumu. Smilšaina augsne pusmetra dziļumā ir jāielabo ar melnzemi, kompostu (tikai satrūdējuši kūtsmēsli samaisīti ar zemi) vai kūdras substrātu, kas bagātināts ar minerālvielām.
Kailsakņus (bezlapu stadijā) stāda pavasarī tiklīdz atlaidusies zeme (marta beigās, aprīļa sākumā) līdz pumpura plaukšanai (maija vidum), bet var arī rudenī. Jāatgādina, ka konteinerstādus var stādīt visu gadu. Vēlams stādus piesiet pie balsta. Stāda, lai potējuma vieta būtu gandrīz ar augsnes virskārtu. Smagās, mālainās un slapjās augsnēs stādot potējuma vieta jāatstāj 2-3 cm virs zemes, lai neizsustu. Skābajiem ķiršiem stādīšanas attālums no 2,5 līdz 3 m,saldajiem ķiršiem –  3 līdz 4 m. Ķiršus var audzēt kā kokus vai krūmus. Krūms (parasti tie ir skābie ķirši) sasniedz augstumu 2,5 – 3 m, koks (pārsvarā saldie ķirši) 4 – 5 m. Augļus sāk dot apmēram trešajā, piektajā gadā pēc stādīšanas.

Tā kā saldie ķirši ir svešapputes augi, jārūpējas, lai dārzā iestādītajam ķirsim tuvumā augtu kādas citas šķirnes koks, kas ziedētu apmēram vienlaikus un to apputeksnētu.

Samērā neliela auguma koks ir šķirne “Iputj”, kura ir vidēji agrīna šķirne (nogatavojas jūnija beigās). Augļi tumši sarkani, lieli (5 – 6 g), saldi, vidēji blīvi, lietainā laikā stipri plaisā. Ļoti ražīga šķirne. Pret ķiršu lapbiri viena no izturīgākajām šķirnēm.