Citas ziņas

Kā cīnīties ar kurmjiem?

0
1031
views
kurmis.jpg">kurmis-300x199.jpg" alt="kurmis" width="300" height="199" srcset="https://musudarzs.lv/wp-content/uploads/2016/06/kurmis-300x199.jpg 300w, https://musudarzs.lv/wp-content/uploads/2016/06/kurmis-480x320.jpg 480w, https://musudarzs.lv/wp-content/uploads/2016/06/kurmis.jpg 720w" sizes="(max-width: 300px) 100vw, 300px" />
Ikvienam pieredzējušam dārzkopim ir zināms, ka kurmji ir ne tikai ļoti apņēmīgi, – ja reiz ieradušies sētā, tad tas ir uz ilgu, – bet arī nes labumu, tajā pašā laikā padarot trakus pārējos.

Kurmji irdina augsni un uzceļ uz augšu auglīgo zemes virskārtu, kas, raugoties ilgtermiņā, nenoliedzami ir ļoti labi augiem. Tomēr viens kurmis spēj izrakt līdz 200 m garu pazemes eju, un, ja jūsu dārzu par savu mītnes vietu izvēlēsies divi vai vairāk racēji, var uzskatīt, ka viss cauri! Dārzs pārvērtīsies par pazemes tuneļu sistēmu, sabojājot kultūraugu saknes, līdz ar to – visu ražu.

Teiksim, kā ir – universāla un garantēti efektīva līdzekļa, kā “viegli” tikt galā ar nelūgtajiem apakšīrniekiem, neeksistē. Samtaini melnie pazemes draugi ir veikli, gudri un spītīgi. Pastāv dažas tautas metodes, kuras kombinējot, teorētiski cīņā var gūt panākumus. Jāņem vērā, ka visi līdzekļi ir daudz iedarbīgāki, ja tos veic sadarbībā ar kaimiņiem, kuru dārzā arī noteikti rosās kurmju ģimene. Tādēļ jāizstrādā vienota taktika un ar steigu jādodas cīņā!

Ar kurmjiem cīnīties visvieglāk ir tad, ja tie pie jums vēl nav ieradušies. Ir vismaz divi daudzmaz iedarbīgi līdzekļi – sievišķīgais un vīrišķīgais piegājiens.

Sievišķīgais līdzeklis – visapkārt teritorijai sastādīt dekoratīvās pupiņas vai ķeizarkroņus, kurmji necieš to aromātu.

Vīrišķīgā pieeja – smalka sieta ierakšana visā perimetrā. Sietam jābūt ieraktam vismaz pusmetra dziļumā, turklāt atstājot virs zemes 30 cm augstu šķērsli, jo uzstājīgais kurmis var mēģināt pārrāpties pāri šķērslim arī virs zemes. Nereti laukos redzēts, ka zemē tiek raktas šīfera plāksnes, tomēr tas nav risinājums, jo tādā veidā dārzā netiks ne tikai kurmji, bet arī augsnei labvēlīgie kukaiņi un tārpi.

Šīs metodes gan nav universālas – daži tās izbrāķēs estētisku apsvērumu dēļ, bet reizēm tās var nebūt efektīvas, jo kurmji pēkšņi var izdomāt rakties dziļāk nekā parasti un tāpat ierasties ciemos.

Kurmjiem ir izcila oža un dzirde, tādēļ izmisušie dārzkopji var mēģināt izmantot šīs labi attīstītās maņas savā labā, piemēram, izvietojot dārzā dažādus grabuļus. Iedarbīgi var būt gan rūpnieciski ražotie, gan pašu rokām veidotie. Daži pieredzējuši kurmju apkarotāji stāsta, ka diezgan efektīvi darbojas 45 grādu leņķī zemē ieraktas tukšas stikla pudeles, kurās svilpo vējš. Kurmim nepatīk ne šī skaņa, ne vibrācijas, ko apkārtējās vides ietekmē rada tukšā pudele.

Īpaši izmisuši mazdārziņu saimnieki zemē rok vecas olas, puvušas zivis, degvielā vai darvā mērcētas lupatas. Galu galā, dārzkopības veikalos ir pieejamas arī dažādas ultraskaņas ierīces un speciāli ķīmiskie līdzekļi.

Šo “ieroču” galvenais trūkums ir tas, ka, pirmkārt, kurmis spēj pielāgoties praktiski jebkuriem līdzekļiem vai arī uz laiku pamest dārzu, lai atgrieztos, kad jums apniks mērcēt lupatas degvielā. Otrkārt, kurmji mēdz nešpetni “atriebties”, piemēram, ap zemē apslēpto smakojošo traucēkli izrakņāt jaunas ejas, veidojot īstu zemes kalnu kompleksu. Protams, tā nav īsti atriebība, jo dzīvnieks vienkārši mēģina aprakt nepatīkamās smakas avotu. Bet izmisušam dārzkopim tas nav mierinājums, vai nē?

Pateicoties medību instinktiem, cīņā ar kurmi var iesaistīties arī kaķi un suņi – īpaši jau tādēļ, ka kurmji viņiem ir salīdzinoši viegls medījums. Tiesa, gan suņi, gan kaķi medību procesa laikā dārzam var radīt postījumus, vēl vairāk sabojājot kopējo ainavu.

Skumji aplūkojot apgrauztos burkānus, daudzi maldīgi uzskata, ka kurmis ir veģetārietis. Tas ir mīts – sabojātie burkāni ir tikai blakusparādība, jo kurmji pārtiek no kukaiņiem, kāpuriem un sliekām. Ja pa ceļam gadās gaļa, piemēram, kāda beigta pele, tiek apēsta arī tā. Tādēļ, ja nolemts cīnīties ar kurmi, izmantojot žurku indi, tā jāsajauc ar malto gaļu. Pārliecinieties, ka šo cienastu nenogaršos kāds no mājdzīvniekiem – jūsu vai kaimiņu!

Gandrīz visi dārzkopji, pēc tam, kad iztērējuši laiku, naudu un spēkus ar “vienkāršajiem” kurmju apkarošanas līdzekļiem, galu galā nonāk pie viena secinājuma – vienīgais veids, kā cīnīties, ir fizisks spēks.

Medībās jādodas agri no rīta un jānomīda zeme vietā, kur iet kurmja pazemes eja un, sagaidot zemes izkustēšanos”, strauji jāuzbrūk ar lāpstu, iedurot to zemē un izmetot kurmi virszemē. Vislabāk – tieši spainī.

Pēc tam ir jāievēro divas lietas. Pirmkārt, nemokiet dzīvnieku. Visas neērtības, ko kurmis jums radījis, ir tikai tādēļ, ka tāds ir šī zvēriņa dzīvesveids. Otrkārt, vedot samtaini melno zemes racēju “uz mežu”, neizlaidiet to pārāk tuvu, jo citādi  viņš noteikti atgriezīsies “mājās”, proti, jūsu pagalmā.