Ēnaini stūri. Gliemeži un kailgliemeži vairās no spilgtas saules, jo tie vārda burtiskā nozīmē var izkalst. Tie dzīvo mitros, tumšos dārza stūros, it sevišķi ēnainās vietās zem blīvas lapotnes vai zemsedzes augiem, kur labi saglabājas mitrums.

Pa dienu gliemji bieži vien pa-slēpjas zem lieliem akmeņiem, lapām vai dārza paliekām, kas vēl nav satrūdējušas.

KAD GLIEMEŽI PARĀDĀS?

Gliemeži olas dēj rudenī un izšķiļas nākošajā pavasarī. Gliemežu olas ir diezgan lielas un klātas ar cietu čaumalas veida apvalku. Dažas sugas olu dēšanai izrok bedrītes. Kailgliemeži olas dēj vasarā un izšķiļas jau pēc trijām nedēļām. Tādēļ pēc maigas ziemas, kad sals tikpat kā neiznīcina gliemežu olas, jūs variet rēķināties ar lielu daudzumu gliemežu savā dārzā. Savukārt kailgliemežu skaits var ārkārtīgi pieaugt pēc stipri slapja pavasara vai vasaras.

Gliemju apkarošana. Jums ir iespēja izvēlēties starp dabīgām un ķīmiskām metodēm. Ķīmiskās metodes vajadzētu izmantot tikai tad, ja tas noteikti ir nepieciešams. Vairumā gadījumu tie ir kailgliemeži, kas lielos apmēros bojā jūsu augus. Turpretim gliemežus vajag apkarot tikai tad, ja tie parādās masveidā. Pa-rasti gliemežu daudzums dārzos ir normas robežās un apkarošana nav nepieciešama.

KLATBŪTNES PAZĪMES

Regulāri kontrolējiet visu apdraudēto augu lapas, ziedus un stublājus. Tas jums palīdzēs jau laikus nepieļaut gliemežu masveida savairošanos dārzā. Apgrauztas augu lapu malas un lieli, neregulāri caurumi, kas pa-rādās pa nakti, ir pazīmes, kas norāda uz gliemežu klātbūtni. Gliemeži atstāj aiz sevis gļotainas paliekas uz akmeņiem un lapām. Dažkārt dārzā iespējams atrast arī gliemežu olas, kas iz-skatās līdzīgas pērlēm.

  • Attīriet augsni. Sagrābiet kritušās lapas, neatstājiet mētājamies rīkus un tukšus puķu podus, jo tie var kalpot gliemežiem par paslēptuvēm.
  • Izlieciet ēsmu. Uz augsnes novietota greipfrūta vai apelsīna pusīte pievilina gliemežus. Pēc tam tos pavisam viegli iespējams salasīt.
  • lzveidojiet barjeras. Ap augiem izkaisiet zāģu skaidas vai smiltis. Gliemeži nespēj pārvarēt raupju materiālu un tādēļ netiek pie augiem.
  • Galējas nepieciešamības gadījumā izlieciet lamatas. Iegremdējiet zemē dziļo šķīvi ar alu vai limonādi. Šķidrumu regulāri atjaunojiet.

Der zināt! Dabiskie palīgi cīņā pret gliemežiem; vardes, krupji un strazdi ēd gliemežus. Veiciniet šo derīgo dzīvnieku klātbūtni dārzā.

Sargājiet no gliemežiem sējeņus. Viena no iespējām ir uz-likt pār augu plastmasas pudeles augšējo daļu.

Stipri indīgās gliemežu ēsmas (piemēram, kviešu graudus, kas sajaukti ar saulespuķu eļļu un 80%-īgu hlorofosu vai metaldehīdu) pielietojiet tikai gadījumos, ja dabīgās metodes nav iedarbīgas. Turklāt izmantojiet indes vienīgi košumdārzā, bet ne dārzeņu dobēs. Indīgās ēsmas izkaisiet pēc iespējas zem augu lapām, lai tās nesamitrinātos, jo slapjas tās nav iedarbīgas.

Ielāgo! Noteikti paturiet prātā, ka visas indīgās ēsmas var izraisīt smagas saindēšanās. Nelaidiet tām tuvumā bērnus vai mājdzīvniekus! Turklāt kaitē-jums var tikt nodarīts arī dažādiem derīgiem dzīvniekiem, piemēram, putniem.