GURĶU LAIKS!

Pateicoties to svaigajai garšai, gurķi ir ļoti iecienīti dārzeņi un patīkams veldzējums siltā un karstā laikā. Turklāt tie ir bagāti ar vitamīniem un minerālskābēm, bet tikpat kā nesatur kaloriju....
Lasīt vairāk

ZIEMAS ĶIPLOKU STĀDĪŠANAS PAMATPRINCIPI

Ja jūs plānojat izaudzēt ziemas ķiplokus savā piemājas dārziņā, tad tieši rudens būs īstais laiks lai to darītu! Ķiploki kuri stādīti uz ziemu izaugs lielām galvām un daivām. Nav...
Lasīt vairāk

ĀRA JEB LAUKA GURĶI – SĒŠANA, STĀDĪŠANA UN KOPŠANA

Āra gurķiem vislabākie augšanas apstākļi ir tad, kad zeme iesilusi virs plus 12 grādiem.Tiesa, sēklas labāk uzdīgs un attīstīsies, ja uztur vienmērīgu temperatūru, kas ir ap 15 grādiem gan...
Lasīt vairāk

Bagātīgai ķirbju ražai

Svešapputes augi Audzēšana tirgum sākas ar pareizu šķirnes izvēli. Pārāk lielus augļus ir grūti vākt, cilāt, pārvadāt. Tie ilgāk aug un vēlāk nogatavojas. Pārdošanai svaigā veidā piemērotākas šķirnes ar 2...
Lasīt vairāk

KĀPĒC VAJADZĒTU AUDZĒT BIETES?

KĀPĒC VAJADZĒTU AUDZĒT BIETES? Bietes ir ļoti vērtīgi un arī ārstnieciski dārzeņi – kā jau visi koši krāsainie. Vitamīnu bietēs nav īpaši daudz, bet pēdējos gados ir atklāts, ka tās...
Lasīt vairāk

Ieteikumi bagātīgai gurķu ražai

  Lai iegūtu bagātīgāku gurķu ražu, tos vēlams atsiet vai laist stīgot pa balstiem vai pašgatavotu režģi, neļaujot gurķiem izplesties pa zemi, iesaka z/s Jurģi saimniece un dārzkope Dzintra Strauta. Ja...
Lasīt vairāk

SVAIGI, KRAUKŠĶĪGI KĀTI NO SAVA DĀRZA – KĀTU SELERIJAS

Kātu jeb lapu selerijas pretstatā sakņu selerijām veido spēcīgus, gaļīgus lapu kātus, kas tiek lietoti uzturā svaigā vai termiski apstrādātā veidā. Atkarībā no šķirnes kāti var būt zaļi, gaiši...
Lasīt vairāk

Pieklājīgai tomātu ražai – padomi to audzēšanā

Tomāti ir no Dienvidamerikas nākušais nakteņu dzimtas augs. Tomāti labāk aug siltumīcās, taču karstā vasarā labu ražu var iegūt arī zem klājas debess augošajiem augiem. Dārzkopji apgalvo, ka tomāti...
Lasīt vairāk

Vai tu jau esi padomājis par saviem vasaras vitamīniem?

ŠOREIZ RUNA IET PAR SALĀTIEM UN GARŠAUGIEM! Ir tik ļoti daudz un dažādu zaļumu un salātu lapu, no kuriem izveidot fantastiskus salātus, ar tik ļoti atšķirīgām garšām, no vieglām, sulīgām...
Lasīt vairāk

Kā cīnīties ar zemesvēžiem?

Zemesvēži ir sastopami mitrās vietās – augstajos un zāļu purvos, upju un ezeru palienēs. Tiem patīk irdena, mitra, smilšaina vai kūdraina augsne, tāpēc, kultivējot to šādās vietās, kukaiņiem izveidojas...
Lasīt vairāk

VIENI NO PIRMAJIEM PAVASARA DĀRZEŅIEM – RABARBERI

Uzturā rabarberus sāka lietot, kad atklāja, ka to kāti satur cilvēkam noderīgus fizioloģiski aktīvus savienojumus un barības vielas. Rabarberi ir īpaši bagāti ar ābolskābi un citronskābi, kas tiem dod...
Lasīt vairāk

KOLORĀDO VABOĻU IZNĪCINĀŠANA

Skatītāji jautā - man vajadzētu padomu kā lai uztaisa dabīgu indi pret kolorādo vabolēm. Vērsāmies pie mūsu dārzkopības speciālistiem - atbild Mārīte Kalniņa. Nelielos stādījumos vaboles un kāpurus var nolasīt ar...
Lasīt vairāk

KĀ IZAUDZĒT SALDOS ZAĻOS ZIRNĪŠUS?

Pašu audzēti zaļie zirnīši vasarā ir prieks ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Šie saldie pākšaugi ir garšīgi un ļoti veselīgi - zirnīši ir bagātīgs olbaltumvielu, vitamīnu un vērtīgu...
Lasīt vairāk

Dzeltē sīpoli, bez panikas!

Mazdārziņā vai piemājas saimniecībās, kur audzē sīpolus, visizplatītākā slimība ir neīstā miltrasa, kas bojā visas virszemes daļas sīpoliem un ķiplokiem. Inficētie sīpolu loki kļūst bāli, sāk dzeltēt, mitrā laikā pārklājas...
Lasīt vairāk

STĀDAM ZIRŅUS!

Zirņi ir viengadīgi augi. Parasti tie izaug no 15 līdz 250 cm augstumam. Tā stublājs ir šķautnains, dobs un kāpelējošs. Tiem ir mietsakne, kas augsnē var sniegties pat viena...
Lasīt vairāk

Ķiploku stādīšana arī pavasarī – stādāmā materiāla un augsnes sagatavošana

Latvijā ir ļoti grūti atrast ķiplokus, kas nav inficēti ar pelēko puvi (Botrytis cinerea). Ķiploku stādāmā materiāla iegāde ir problemātiska, veikalos to tikpat kā nepiedāvā. Atliek interesēties pie audzētājiem,...
Lasīt vairāk

Kabačus vai cukīnī?

Cukīni nav īpaša ķirbjaugu suga, bet drīzāk dārzeņ ķirbja augļa noteikts attīstības brīdis. Itāļu valodā vārds zucchanozīme ķirbis, savukārt kabaci jeb neizaugušo ķirbi sauc zucchini. Tautā pieņemts,ka tumši zaļie līdz...
Lasīt vairāk

KĀ PAGARINĀT GURĶU RAŽAS PERIODU?

Uz lauka gurķi ir spējīgi ražot līdz 3 mēnešiem, praktiski līdz pirmo rudenīgo salnu sākumam. Tomēr itin bieži ražība noslēdzas augusta vidū. Kādas tad ir metodes, lai pagarinātu šo...
Lasīt vairāk

Augu saderība tavā sakņu dārzā – saderīgie garšaugi

Garšaugus audzēt ir viegli, un papildu priekšrocība, ko iegūst dārzkopis, ir sabiedrotie cīņā ar kaitēkļiem. Stādiet tos pamīšus ar sīpoliem, ķiplokiem un samtenēm. Izmēģiniet salvijas, piparmētras, kaķumētras vai dilles...
Lasīt vairāk

Graduēšana, granulēšana, kalibrēšana – sēklu sagatavošana pirms sējas

Galvenie paņēmieni kā sagatavot sēklas ir kalibrēšana, graduēšana, granulēšana, piesātināšana ar skābekli vai gaisu, apstrāde ar mikroelementiem un augšanas regulētājiem. Kalibrēšana - sēklu šķirošana pēc lieluma. Noskaidrots un pierādījies ka...
Lasīt vairāk

Sīpolu audzēšana

No viena iestādītā sīksīpolinu kilograma var novākt 30 kg sīpolu. Sīpols tiek uzskatīts par senāko dārzeni, bet tā savvaļas radinieki sastopami Centrālāzijā. Senajā Ēģiptē sīpols bijis pat pielūgsmes objekts, jo...
Lasīt vairāk

Ravējam dārzu, jeb cīņa ar nezālēm

Ar ko jums asociējas jūlijs dārzā? Protams, ar ravēšanu.  Lai tur būtu kā būdams, bet ravēt dārzu vajag. Tā nu dabā iekārtots, ka nezāles aug griezdamās un daudz ātrāk par...
Lasīt vairāk

DETALIZĒTS IZKLĀSTS KO UN KAD SĒT, KAD PIĶĒT UN KAD STĀDĪT...

Savos padomos par sēšanu un audzēšanu dalās Anna Šmite, bioloģisko zaļumu, dārzeņu un garšaugu audzētāja. Kad sēj un stādi, tad jāievēro viens princips: viss, kas aug virs zemes (lapas un...
Lasīt vairāk

KARTUPEĻU ŠĶIRNES KAS NOTURĪGAS PRET KOLORĀDO VABOLI − MĪTS VAI PATIESĪBA?

Kartupeļu šķirņu noturība pret kolorādo vabolēm ir atkarīga no daudziem faktoriem. Tās ir gan rūpes, gan agrotehnika un pat lapu garša. Pilnīgi noteikti var teikt ka ir arī tādas...
Lasīt vairāk

MAURLOKU SĪPOLS – PIKANTA GARŠA UN SKAISTI ZIEDI

Ar zaļajiem lociņiem, kas veidojas no sīkajiem sīpoliņiem, iespējams bagātināt neskaitāmus ēdienus. Ja tos lieto svaigā veidā, to garša ir nepārspējama. Taču vārīt kopā ar ēdienu sīklokus nevajadzētu, jo...
Lasīt vairāk

5 paņēmieni kā pavairot kartupeļu sēklu

Ne vienmēr pieejami līdzekļi kvalitatīvas sēklas iegādei, bet ja jums pagrabā glabājas jau esoša kartupeļu sēkla, tomēr zināt ka ne pietiekamā daudzumā, varat mēģināt savairot nepieciešamo daudzumu. Protams tas...
Lasīt vairāk

Steigšus vācam ķiplokus un sīpolus!

  Dārzkopībā parasti uzskata, ka ķiploki un sīpoli jānorok līdz 15. augustam, taču jāvēro daba, nevis kalendārs. Šogad ir neparasts gads, daudz kas nobriest un ienākas krietni agrāk, bet dažas...
Lasīt vairāk

Zini visu par dillēm?

  Sēja un kopšana Diļļu sēklas sāk dīgt, ja augsnes temperatūra sasniegusi 3 °C. Zaļās masas augšanai optimāla ir 16-22 °C temperatūra. Relatīvi vēlu (maijā) iesētas dilles īsti nepadodas mitruma trūkuma...
Lasīt vairāk

KĀ ATVIEGLOT SMAGĀKO DARBU – KARTUPEĻU RAKŠANU

Lai gan piemājas dārzā ir samērā tikai 10 ne pārāk garas kartupeļu vagas, tomēr jāatzīst, ka viena lieta – norakt kartupeļus vakariņām, bet pavisam cita norakt visu atlikušo lauku....
Lasīt vairāk

Kāpēc audzēt kāļus?

Senie grieķi un romieši kāļus uzturā lietoja jau dažus gadsimtus pirms mūsu ēras. Kālis ir šķiedrvielām bagāts dārzenis, tā saucamais krustziežu dzimtas augs. Tas ir lielisks enerģijas avots, jo sastāvā...
Lasīt vairāk