Pieklājīgai tomātu ražai – padomi to audzēšanā

Tomāti ir no Dienvidamerikas nākušais nakteņu dzimtas augs. Tomāti labāk aug siltumīcās, taču karstā vasarā labu ražu var iegūt arī zem klājas debess augošajiem augiem. Dārzkopji apgalvo, ka tomāti...
Lasīt vairāk

ĀRA JEB LAUKA GURĶI – SĒŠANA, STĀDĪŠANA UN KOPŠANA

Āra gurķiem vislabākie augšanas apstākļi ir tad, kad zeme iesilusi virs plus 12 grādiem.Tiesa, sēklas labāk uzdīgs un attīstīsies, ja uztur vienmērīgu temperatūru, kas ir ap 15 grādiem gan...
Lasīt vairāk

ZIEMAS ĶIPLOKU STĀDĪŠANAS PAMATPRINCIPI

Ja jūs plānojat izaudzēt ziemas ķiplokus savā piemājas dārziņā, tad tieši rudens būs īstais laiks lai to darītu! Ķiploki kuri stādīti uz ziemu izaugs lielām galvām un daivām. Nav...
Lasīt vairāk

Ķiploku stādīšana arī pavasarī – stādāmā materiāla un augsnes sagatavošana

Latvijā ir ļoti grūti atrast ķiplokus, kas nav inficēti ar pelēko puvi (Botrytis cinerea). Ķiploku stādāmā materiāla iegāde ir problemātiska, veikalos to tikpat kā nepiedāvā. Atliek interesēties pie audzētājiem,...
Lasīt vairāk

Sīpolu stādīšana, audzēšana un kopšana

Sīpols - botāniski tas ir pumpurs, ko veido paresninātas lapu lejasdaļas. Pašā sīpola apakšā, viducī paslēpies auga stublājs jeb vairodziņš. Ārpusē tas pamanāms pēc nokaltušo sakņu paliekām. Ja sīpolu...
Lasīt vairāk

KARTUPEĻU ŠĶIRNES KAS NOTURĪGAS PRET KOLORĀDO VABOLI − MĪTS VAI PATIESĪBA?

Kartupeļu šķirņu noturība pret kolorādo vabolēm ir atkarīga no daudziem faktoriem. Tās ir gan rūpes, gan agrotehnika un pat lapu garša. Pilnīgi noteikti var teikt ka ir arī tādas...
Lasīt vairāk

Kā cīnīties ar zemesvēžiem?

Zemesvēži ir sastopami mitrās vietās – augstajos un zāļu purvos, upju un ezeru palienēs. Tiem patīk irdena, mitra, smilšaina vai kūdraina augsne, tāpēc, kultivējot to šādās vietās, kukaiņiem izveidojas...
Lasīt vairāk

Augu saderība tavā sakņu dārzā – saderīgie garšaugi

Garšaugus audzēt ir viegli, un papildu priekšrocība, ko iegūst dārzkopis, ir sabiedrotie cīņā ar kaitēkļiem. Stādiet tos pamīšus ar sīpoliem, ķiplokiem un samtenēm. Izmēģiniet salvijas, piparmētras, kaķumētras vai dilles...
Lasīt vairāk

Kad sēt cūku pupas?

Sarkanās cūku pupas audzē tāpat kā parastās – sēj agri pavasarī, aprīlī, jo pupas ir aukstumizturīgas. Sēj 6–10 cm dziļi, 20 cm attālumā citu no citas, starp rindām atstājot...
Lasīt vairāk

AUGSNES UZLABOŠANA AR DABĪGIEM PAŅĒMIENIEM

Pavisam nedaudz piepalīdziet augsnei, un viņa jums dos tikai pašu labāko. Riekšava veselas dārza augsnes satur vairāk dzīvu būtņu nekā ir cilvēku visas plašās pasaules. Šīs augsnes dzīvās būtnes...
Lasīt vairāk

AUGU NEJAUKĀKAIS KAITĒKLIS – BALTBLUSIŅA, TĀS IZSKAUŠANA

Baltblusiņas savu nosaukumu ieguvušas mazo, balto spārniņu dēļ, bet nenobriedusi baltblusiņa, kāpurs, ir zaļš un bez spārniem, un tāpēc arī, speciāli nemeklējot un nepārbaudot, mazāk pamanāms uz auga. Šie...
Lasīt vairāk

KĀ AUDZĒT TOMĀTUS – NO SĒKLAS LĪDZ AUGĻIEM

Tomātus parasti audzē no stādiem. Ja tomātus grib tikai ģimenes vajadzībām, tad agri sēj tikai nedaudz, lai izaudzētu dažus stādus. Tiem varēs nodrošināt labākus apstākļus, palutinātu un norūdīt. Ja...
Lasīt vairāk

VIENI NO PIRMAJIEM PAVASARA DĀRZEŅIEM – RABARBERI

Uzturā rabarberus sāka lietot, kad atklāja, ka to kāti satur cilvēkam noderīgus fizioloģiski aktīvus savienojumus un barības vielas. Rabarberi ir īpaši bagāti ar ābolskābi un citronskābi, kas tiem dod...
Lasīt vairāk

5 paņēmieni kā pavairot kartupeļu sēklu

Ne vienmēr pieejami līdzekļi kvalitatīvas sēklas iegādei, bet ja jums pagrabā glabājas jau esoša kartupeļu sēkla, tomēr zināt ka ne pietiekamā daudzumā, varat mēģināt savairot nepieciešamo daudzumu. Protams tas...
Lasīt vairāk

SAKŅAUGI – SĒŠANA, STĀDĪŠANA, KOPŠANA

Vieni no visvairāk audzētajiem dārzeņiem – sakņaugi. Augsni sagatavo jau rudenī. Sakņaugi labāk aug vieglās smilts augsnēs . Ja augsne ir smaga, tai ir sliktāka drenāža un tā bieži...
Lasīt vairāk

Visa vērtīgā informācija, bagātīgai kartupeļu ražai!

Kādas īpašības ir svarīgākas, izvēloties kartupeļu šķirni? Pirmkārt, ražības līmenis un garšas īpašības. Ne mazāk svarīgi rādītāji ir izturība pret slimībām, uzglabāšanās, bumbuļu forma un mīkstuma krāsa, veģetācijas periods. Jāatceras,...
Lasīt vairāk

Kad stādīt lauka tomātus?

Velreiz par tomātiem. Gan lauka gan siltumnīcas.  Izlasi, viss noderīgais! Nu jau pamazām vien tomātiņus var sākt izstādīt pa liekošā vietā. Mazliet padalīšos savā pieredzē. Gan zemos (determinantos), gan augstos (indeterminantos)...
Lasīt vairāk

Dzeltē sīpoli, bez panikas!

Mazdārziņā vai piemājas saimniecībās, kur audzē sīpolus, visizplatītākā slimība ir neīstā miltrasa, kas bojā visas virszemes daļas sīpoliem un ķiplokiem. Inficētie sīpolu loki kļūst bāli, sāk dzeltēt, mitrā laikā pārklājas...
Lasīt vairāk

Kabačus vai cukīnī?

Cukīni nav īpaša ķirbjaugu suga, bet drīzāk dārzeņ ķirbja augļa noteikts attīstības brīdis. Itāļu valodā vārds zucchanozīme ķirbis, savukārt kabaci jeb neizaugušo ķirbi sauc zucchini. Tautā pieņemts,ka tumši zaļie līdz...
Lasīt vairāk

KĀ PAGARINĀT GURĶU RAŽAS PERIODU?

Uz lauka gurķi ir spējīgi ražot līdz 3 mēnešiem, praktiski līdz pirmo rudenīgo salnu sākumam. Tomēr itin bieži ražība noslēdzas augusta vidū. Kādas tad ir metodes, lai pagarinātu šo...
Lasīt vairāk

Skābenes! Izlasi!

Nu jau dārzā sāk parādīties pirmie "produkti", ko varam jau izmantot savā uzturā. Kā arī nav par vēlu vēl iesēt, lai būtu nākošajā gadā. Tātad SKĀBENES Viena no populārākajām ir parastā...
Lasīt vairāk

SVAIGI, KRAUKŠĶĪGI KĀTI NO SAVA DĀRZA – KĀTU SELERIJAS

Kātu jeb lapu selerijas pretstatā sakņu selerijām veido spēcīgus, gaļīgus lapu kātus, kas tiek lietoti uzturā svaigā vai termiski apstrādātā veidā. Atkarībā no šķirnes kāti var būt zaļi, gaiši...
Lasīt vairāk

MAURLOKU SĪPOLS – PIKANTA GARŠA UN SKAISTI ZIEDI

Ar zaļajiem lociņiem, kas veidojas no sīkajiem sīpoliņiem, iespējams bagātināt neskaitāmus ēdienus. Ja tos lieto svaigā veidā, to garša ir nepārspējama. Taču vārīt kopā ar ēdienu sīklokus nevajadzētu, jo...
Lasīt vairāk

Graduēšana, granulēšana, kalibrēšana – sēklu sagatavošana pirms sējas

Galvenie paņēmieni kā sagatavot sēklas ir kalibrēšana, graduēšana, granulēšana, piesātināšana ar skābekli vai gaisu, apstrāde ar mikroelementiem un augšanas regulētājiem. Kalibrēšana - sēklu šķirošana pēc lieluma. Noskaidrots un pierādījies ka...
Lasīt vairāk

GURĶU LAIKS!

Pateicoties to svaigajai garšai, gurķi ir ļoti iecienīti dārzeņi un patīkams veldzējums siltā un karstā laikā. Turklāt tie ir bagāti ar vitamīniem un minerālskābēm, bet tikpat kā nesatur kaloriju....
Lasīt vairāk

AUDZĒJIET DAŽĀDAS SALĀTU ŠĶIRNES PAŠU SPĒKIEM

Salāti (Lactuca sativa) parasti no mietsaknes veido lapu galviņu vai lapu rozeti. Salātu ražu var ievākt apmēram astoņu līdz deviņu nedēļu ilgā periodā pēc augu iestādīšanas. Salātus stādiet pakāpeniski...
Lasīt vairāk

Gurķu mētra – kolorādo vaboļu atbaidītājs

Kādas tik mētras nav, daudz un dažādas, bet visas viņas atšķiras ar kautko savu. Šoreiz par gurķumētru. Gurķu mētra zināma jau kopš seniem laikiem.  Bites ievāc medu no šī auga,...
Lasīt vairāk

KĀPĒC VAJADZĒTU AUDZĒT BIETES?

KĀPĒC VAJADZĒTU AUDZĒT BIETES? Bietes ir ļoti vērtīgi un arī ārstnieciski dārzeņi – kā jau visi koši krāsainie. Vitamīnu bietēs nav īpaši daudz, bet pēdējos gados ir atklāts, ka tās...
Lasīt vairāk

Stādam kāpostus

Kāposti Kāposti ir aukstumizturīgs augs. Sēklas dīgst 1-2°C temperatūra, kaut gan sēklu optimālā dīgšanas temperatūra ir 18-22°C un sēklas uzdīgst 2-3 dienās. Dīgsti panes temperatūras pazemināšanos līdz -1°C, bet norūdīti...
Lasīt vairāk

Kāpēc dzeltē ziemas ķiploki?

Pirmkārt, pavasara sākums šogad bija mitrs, zeme sablīvējās, un tika traucēta gaisa apmaiņa. Otrkārt, zema gaisa temperatūra. Ķiploks augšanas sākumā barojas no mātes, t.i., uzņem minerālvielas no iestādītās daiviņas....
Lasīt vairāk