ķiploki.jpg">ass="alignnone size-medium wp-image-352" src="https://musudarzs.lv/wp-content/uploads/2016/06/ķiploki-300x225.jpg" alt="ķiploki" width="300" height="225" srcset="https://musudarzs.lv/wp-content/uploads/2016/06/ķiploki-300x225.jpg 300w, https://musudarzs.lv/wp-content/uploads/2016/06/ķiploki-768x576.jpg 768w, https://musudarzs.lv/wp-content/uploads/2016/06/ķiploki-640x480.jpg 640w, https://musudarzs.lv/wp-content/uploads/2016/06/ķiploki.jpg 800w" sizes="(max-width: 300px) 100vw, 300px" />

Pirmkārt, pavasara sākums šogad bija mitrs, zeme sablīvējās, un tika traucēta gaisa apmaiņa. Otrkārt, zema gaisa temperatūra. Ķiploks augšanas sākumā barojas no mātes, t.i., uzņem minerālvielas no iestādītās daiviņas. Pārējos mikroelementus tas sāk vienmērīgi uzsūkt tikai tad, kad iesilusi zeme un attīstījusies sakņu sistēma, respektīvi, tiklīdz gaisa temperatūra dienā paaugstinājusies līdz +15…+20 °C, bet naktī nav zemāka par +7…+10 °C (šajā laikā lapas pārstāj dzeltēt). Ķiploks ir siltummīlis – ja zeme ir par aukstu, augs, būdams apmēram 15–20 cm garš, nevar uzņemt barības vielas.

Jābūt vērīgiem – ķiploki turpmāk nedrīkst dzeltēt, iestājoties sausuma periodam. Ja maija beigās, jūnijā tiem pietrūks mitruma, raža var būtiski samazināties. Pareizi dara tie audzētāji, kuri pēc katras laistīšanas vai stipra lietus augsni uzrušina, lai uzlabotu gaisa režīmu un novērstu sēņu infekciju attīstību. Jācenšas nepieraust augsni pie stublāja. Lai netraumētu sakņu sistēmu, irdina sekli.

DALĪTIES
Iepriekšējais rakstsKā izaudzēt rabarberus?
Nākamais rakstsKā cīnīties ar kaitēkļiem?
Interese par dārzu un dārza darbiem Robertam bija jau no bērnības. Tieši tādēļ mācījies Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Šobrīd strādā sabiedriskajā ēdināšanā, bet par dārzu neko nav aizmiris. Viņš arī zināšanas pielieto praksē. Viens no Musudarzs.lv idejas autoriem.