Savos padomos par sēšanu un audzēšanu dalās Anna Šmite, bioloģisko zaļumu, dārzeņu un garšaugu audzētāja.

Kad sēj un stādi, tad jāievēro viens princips:

  • viss, kas aug virs zemes (lapas un pupas, zirņi, utt.), jāsēj augošā mēnesī,
  • tas, kas aug zem zemes, – saknes – jāsēj vecā mēnesī.

Ko vēl ievērot sējot:

  • Visus stādiņus vajag parūdīt. Ja ir saulaina diena, tad stādu kastītes iznes uz balkona. Jo, ja tā nedarīsi un ārā iznesīsi bālģīmi, tad tas var gan nosalt, gan apdegt.
  • Kad sēj, zemē vai kastītē iztaisi mazu vadziņu, ielej tajā ūdeni, ļauj ūdenim iesūkties zemītē, tad sēj sēklas. Pēc tam aiztaisi vadziņu ciet, BET neliec sēklas dziļi. Noteikti vēl uzlej ūdeni.
  • Ja sēklas iesēsi sausā zemē, tad nebūs nekādas nozīmes, vai mēness ir jauns vai vecs, tāpat sēkla dīks tikai tad, kad būs slapja zemīte.
  • Anna pēc pieredzes ir sapratusi, ka jāievēro šāds sēšanas princips – iesētajai sēkliņai nevajadzētu būt dziļāk kā trīs sēkliņu dziļumā. Nevajag iesēt 5 cm dziļumā, tas ir tāpat kā apglabāt sēklu kapā.

Padomi:

  • Sarkanās bietes –  ja iesēsi agri un, visticamāk, tās dabūs krietnu salu, tad izziedēs un nekas labs beigās nesanāks. Tāpēc labāk sēj vēlāk – nedaudz pirms Jāņiem. Neaizmirsti arī par dzeltenajām un rozā bietēm. Sēj tāpat un pagatavo vēl interesantāk.
  • Mangolds – audzē kā bieti, tas nebaidās no sala.
  • Kāļi, kolrābji, rutki – arī sējami vēlāk, ne pavasarī. Arī sēj pirms Jāņiem, lai tie nepāraug. Sēj uzreiz ārā zemē un noteikti mitrā zemē. Ja sēsi agrāk, tad pāraugs un būs kā sūkļi.
  • Ķirbji – jāsēj maijā, un tad izaug pusmēneša laikā. Maijā jāsēj, lai tie nepāraug. Laba vieta, kur sēt ķirbjus, ir putuplasta kastes. Ķirbjus sēj kūdrainā, treknā augsnē. Lai saknes nesaķeras un lai tās pārstādot nesaplēš, obligāti izveido starpsieniņas. Sēj tos labā attālumā citu no cita. Tad kastes var stāvēt siltumnīcā uz kāda plaukta; ja uznāk aukstums un sals, tad kastei uzmet virsū vāku. Pārstādi, kad ķirbītis izaudzis līdz trešajai lapiņai, un svarīgi, lai tas netiek uz lauka salnās. Pārstāda ļoti kūdrainā un auglīgā zemē. Ķirbis mīl treknu zemīti. Izmanto to pašu principu kā sējot gurķus – izveidojot tortes lieluma un dziļuma bedrīti, tajā iesēdinot uzdīgušo ķirbīti un pārliekot ar sulīgu zemīti. Ķirbis mīl mitrumu, tāpēc, ja sausa vasara, neaizmirsti aplaistīt. Kad tuvojas raža, skaties, cik daudz „bērnu” (ķirbīšu) veidojas un tad galotņo (lauz liekos “bērnus” nost) atstāot vienā zarā 3 – 4 ķirbju (tas atkarīgs arī no šķirnes), lai nav par daudz un ķirbja sakne maksimāli daudz spēka atdod saviem dažiem lielajiem ķirbjiem, nevis daudziem maziem, kam nav spēka izaugt lielākiem.
  • Cukīni – sēj tajā pašā laikā un tāpat kā ķirbjus.
  • Pastinaks – latvāņa radinieks, tā lapas karstā laikā rada čūlas, tāpēc, ja pa dārzu dzīvojas arī bērni, labāk neaudzējiet, bet iegādājieties jau izaudzētus. Lai gan audzēšana prasa rūpes un uzmanību, tas ir tā vērts, jo pati sakne pielīdzināma žeņšeņa saknei. Ja audzē pats, tad rēķinies, ka no iesēšanas vismaz mēnesi pastinaks nedīgst un redzamas tikai nezāles. Sēj jūnija sākumā un noteikti ielaisti, lai ir mitrums.
  • Ja rudenī apzaļina kartupeļus – atstāj uz lauka, lai tie apsalst un kļūst zaļi, kas veido kartupeļa veselību un izturību (tikai sēklai, jo ēst nedrīkst, tāpēc ka tad tie satur solanīnu), tad nākamajā pavasarī var likt uz palodzes un apzaļināt gaismā. Tad tos liec maisiņos, kur ieber sauju kūdras, iesēdini kartupeli ar actiņām uz augšu un turi gaismā. Katru savā maisiņā, lai saknes nesapinas. Tā var „izauklēt” kādus 20 pirmos kartupeļus („Priekuļu agros” vai kādu citu agro šķirni). Tad prātīgi, kad vairs salnas netiek klāt, tos iestādi. Ja nāk salnas, tad liec virsū avīzi vai zāli.

Laiks iet, un var turpināt sēšanas darbus, jo nekas jau nebeidzas ar to, ka pirms pāris nedēļām tika iesētas pirmās sēklas. Par to, ko un kā sēt aprīlī, vēl arvien ar mums savās pārbaudītajās zināšanās dalās Anna Šmite, kuras zaļumus vari iegādāties „Slow Food” tirdziņos vai arī viņai piezvanot.

Vēl daži padomi:

  • sējot ievēro pakāpenību, lai būtu raža visu gadu;
  • visi sēšanas darbi atkarīgi no laika apstākļiem, tāpēc, pat ja grāmatā teikts, ka tagad tieši ir jāsēj ārā, bet zemi klāj sniegs, tad diemžēl tas neizdosies.
  • bieži no audzētājiem dzirdēts tāds termins kā „normāla ziema”. Lai būtu zināms, kas tas ir, tad neliels Anniņas skaidrojums – kad sniega kārta liela un sargā zemīti. Galvenais, lai nav kailsals, jo tad var izsalt viss, kas zemītē. Un slikti, ja ziemā zemīte atlaižas un tad sasalst – tās ir mokas saknes kamolam.

Līdzko zemīte atlaižas un ir pietiekami silta, vari jau sākt dārza darbus un sēšanu uz lauka.

  • Salāti – daži sēj kastītēs, bet tad tie sanāk kā izstīdzējuši bālģīmji. Tiem sanāk par daudz mocīties pa istabu, un tie ir nīkuļi. Tāpēc labāk, līdzko zemīte atlaižas, sēj ārā. Salāti no sala nebaidās, tāpēc dari to droši. Pasēj uz uzkultivētas zemes un uzliec virsū plēvi, un tad salātiem pašiem būs sava maza siltumnīca. Visdruknākie  salāti ir tie, kas aug siltumnīcā, tāpēc, ja tev ir vieta un iespēja, sēj salātus siltumnīcā. Sēklas sēj retāk, tad salāti dabiski aug un nemokās.
  • Spināti – sēj tagad ārā, līdzko zeme atlaidusies, un sēj ik pa metram. Spināti aug jau -3 grādu temperatūrā. Podiņā labāk neaudzē, jo tad tie nīkuļo. No iesēšanas līdz uzdīgšanai paiet 20 dienas. Vasarā tos izaudzēt gandrīz nav iespējams, jo lielākā karstumā tie izzied. Ja vēlies, lai tiešām izaug, tad vislabāk sēj agrā pavasarī vai vēlā rudenī, tad būs skaisti, sulīgi un vitamīniem bagāti. Rudens ražai vari sēt  augusta pēdējos datumos. Ja gribi agri pavasarī, tad sēj siltumnīcā, un visu ziemu pārziemos. Un uzmanies karstā vasarā un arī maijā no karstās saules, jo tad spināti var apdegt, un labāk tur tos apklāt ar agroplēvi.
  • Rabarberiem – tagad svarīgi kūtsmēsli un ūdens, un, lai ātrāk izaug, uzklāj agroplēvi.
  • Pupas –  visas pupas. Īpaši labas ir baltās pupas, jo aug krūmos un nevajag stutes. Jāsēj tāpat kā zirņi un tajā pašā laikā, bet jāskatās uz laika apstākļiem. Problēma ar cūku pupām ir tā, ka tām virsū nāk utis. Sviesta pupas arī var sēt tajā pašā laikā.
  • Burkānus – sevišķā cieņā, ja sēj tagad pavasarī, bet šos gan neglabājam līdz rudenim, jo tie kļūs sausi. Ja vēlies rudens burkānus, tad sēj tos uzreiz pēc Jāņiem, un tad tie labi stāvēs arī rudenī.
  • Dilles – var sēt tagad, un jāsēj ik pa divām nedēļām, jo tad būs visu laiku.
  • Koriandrs – sēj visu vasaru un tāpat kā dilles. Sēj ik pa laikam, lai būtu visu vasaru.
  • Puravi – dalās agrajos, vidējos un vēlajos. Laba vēlā šķirne ir „Bandīts”. Ja gribi, lai purava baltā daļa būtu lielāka, tad piemet klāt vairāk zemes, un tam būs vairāk kur augt. Agros sēj tagad pavasarī.
  • Baziliks – sēj, kad nāk siltais laiks. Sēj gan siltumnīcā, gan kastītēs, bet centies sasēt retāk un tad retini – apmēram 20 cm starpā. Kad izauguši, knieb nost galotnes, un tad augs skaistā krūmā, bet, ja galotnes nekniebsi, tad izziedēs. Vari audzēt arī tagad podiņā uz palodzes, bet atceries, ka baziliks grib sauli.
  • Avotu krese – ļoti, ļoti vajag mitrumu, kad atlaižas zeme. Stādi putuplasta kastēs un vēlāk izpiķē.
  • Gurķus arī var sēt tagad, izlietotu tualetes papīru rullīšos. Kad stāda zemē, var stādīt ar visu rullīti, kas laistot sadalās. Ieteikums no Anniņas tiem, kas dzer saldās limonādes („Coca-cola”, „Fantastika”, „Sprite” utt.), – nemest pudeles ārā, bet izmantot tās kā individuālās siltumnīcas gurķiem. Pārgriez uz pusēm pudeli un katram iestādītajam gurķim uzliec vienu no pusēm virsū, korķi atstāj vaļā. Ja nāk liels karstums, skaties, lai nepārkarst zem pudelēm, tad labāk uz mirkli noņet nost. Laba šķirne ir „Pionieris”, un labākam rezultātam skaties, lai ir pašapputeksnējošie. Jo, ja tev tuvumā nav bišu, tad var nekas lāgā nesanākt. Gurķus var izaudzēt līdzīgi kā ķirbjus – uz palodzēm. Vari arī iesēt zemītē, izveidojot tādu kā tortes veida padziļinātu apli, liec iekšā sēklas un apsedz. Lai sākumā neapsalst, vari likt virsū sūnas. Salnu laikā vari likt virsū avīzi, bet tādu, kādas bija agrāk, kāda tagad ir „Lauku Avīze” (kokainās avīzes).
  • Redīsi – jāsēj, kad atlaižas zeme, un mitrumā. Grib reti augt un ļoti mīl mitrumu. Ja vēlies, lai izaug sulīgi un pilnīgi redīsi, visu laiku jālaista. Labāk audzē siltumnīcā, jo ārā krīt virsū kukaiņi. Pēc iesēšanas dienas redīsi ir gatavi 30 dienās.
  • Karvele nebaidās sala – droši sēj zemē.
  • Mizuna, pak čoi – labāk sēj siltumnīcā un tāpat kā salātus. Ja audzē kastēs, tad izpiķē pa gabalam un liec 20 cm attālumā citu no cita.
  • Lapu sinepes – audzē kā mizunu.
  • Melnsakne – garšo līdzīgi kā rieksti. Vislabāk, sēj, kad zemīte iesilusi. Aug ļoti dziļi.
  • Pētersīļi – vari jau tagad sēt siltumnīcā vai, kad zemīte atlaidusies, var mēģināt arī ārā. Ja gribi, lai pētersīlis ražo jau agrā pavasarī, sēj jau iepriekšējā gada jūlijā siltumnīcā, tādējādi tam neizpūs saknes un pavasarī jau būs pirmie vitamīni tavā galdā.
  • Laksis, meža ķiploki – sēj pavasarī, bet, tā kā tas ir ziemcietīgais (pārziemotājs), tad tas jādara tikai pirmajā gadā.
  • Majorāns – jāsēj tagad un ik pa laikam ārā.
  • Sīpols – sēj podiņos jau tagad un, kad zeme brīva, – zemītē. Var jau no jaunā gada sēt podiņos un, līdzko laika apstākļi ļauj, pārstādīt ārā.

Tagad, jaunā augošā mēnesī, vari sēt:

  • pētersīļus;
  • sakņu selerijas;
  • kātu selerijas.

Šie jāsēj kastītēs, jo tie ilgi dīgst, un tagad ir pēdējais laiks. Svarīgi ievērot, padoms no daudzu gadu prakses, – kastē ieber mitru zemes maisījumu (var to, kuram uz iepakojuma tomāti un gurķi), tad zemīti pieplacini ar dēlīti, uzber sēklas un tās piespied ar roku, BET NEKĀDĀ gadījumā neapber ar zemi, jo pērtersīļiem, sakņu un kātu selerijām tas nepatīk. Ja tev mājās ir stikls, tad uzliec to pa virsu kastei, lai iekšā saglabājas mitrums un sēklas pietvīkst. Ja neliksi neko pa virsu, zeme un sēklas izkaltīs. Glabā istabā uz loga, līdz asni uzdīgst. Kad stādiņi izauguši kādus 3 cm lieli, tad tie jāpiķē – ja ārā auksts, tad to dari vēl kastītēs; ja silts, tad siltumnīcā vai pat uz lauka. Viss atkarīgs no laika apstākļiem. Nedrīkst likt daudz stīdzēt, jo ta tie būs vārguļi. Vari arī mēģināt sēt retāk, tad varēsi pat nepiķēt.

  • ziedkāpostus;
  • baltos AGROS kāpostus;
  • brokoļus.

Ja tagad iesēsi, agrie baltie kāposti dos ražu agrāk. Šos sēj kastītēs. Sagatavo augsni mitru un nedaudz pieblietē. Tad izveido nelielu dobīti un ieliec sēkliņu, ievērojot iepriekšminēto sēšanas principu. Arī šiem sēklas izpiķē.
Ziedkāposti un brokoļi īpaši nemīl vasaru un karstumu, jo tad tie kļūst dzelteni un izžūst, tapēc, kad tie ir jau paaugušies, knieb apakšējās lapas nost un liec pa virsu pašai galviņai, tādējādi pasargājot no karstās saules.
Ja tagad sēšanas darbus nokavē, tad visus trīs sēj uz rudeni, un sēklas sāc audzēt uzreiz pēc jāņiem. Brokolim, kad tas gatavs, ļauj, lai centrālais kacens aug, un lauz tikai paduses, mazos brokoļus.

  • rozmarīnu – sēj vai nu kastītēs, vai podiņā un atstāj uz loga. Ja ir palicis rozmarīns no iepriekšējā gada, tad jaunā mēnesī nolauz tam 2–3 cm galotnīti, iepiķē arī mitrā zemē. Ja sēsi vairāk, tad 10 cm citu no cita. Liec kastīti vai podiņu maisiņā, lai zemīte un rozmarīns pietvīkst un labāk ieaugas;
  • lavandu – ļoti ilgi nāk augšā, tāpēc jāsēj tagad;
  • zirņus un pupas – 100. dienā no jaunā gada, kas šogad sanāk 10. aprīlis, BET tikai tad, ja zemīte ir atlaidusies un jau uzsilusi. Aukstā zemē nevar, tad nekas nesanāks vai sanāks maz un knapi;
  • sīpolu – Staņislava dienā ārā uz lauka, ja laiks atļauj;
  • kaķumētras – tagad var sēt podiņos vai kastītēs;
  • krūmu dilles –  tās piena pakās vai podiņos var sēt jau aprīlī. Kad nedaudz paaugušās, nebiezi izstādi ārā. Šīs dilles sala nebaidās. Kad izaugs, tad, lai ražotu, tai jākniebj pazares;
  • tomāti –  jāsēj tagad kastītēs vai podiņos, vai pat tukšās piena pakās. Kad sadīgs kādus 3 cm lieli, tad izpiķē un tad, ja laiks arā pieļauj, liec siltumnīcā un guļus. Uztaisi tādu kā bedri apmēram tortes dziļumā un lielumā, pieber ar sastāvējušiem kūtsmēsliem un tomātu ieguldi līdz lapām, lai ārā paliek galotnīte. Tas tapēc, ka tomāts veido sānsaknes, kuras viņam pieaug pie stublāja, un, ja viņš ir guļus, tad pieaug vairāk saknīšu, kas dod vairāk spēka augšanai nekā tad, ja stāds ielikts taisni;
  • savojas kāposti – tagad var sēt kastītēs, bet siltākā laikā var arī uz lauka (vislabāk – lecektīs). Ja sēsi uzreiz zemē, tiem būs grūti;
  • čili – drīz jau vari sēt kastītēs vai slīpi nogāztās piena pakās. Paku pieliec ar kūdru un sēj, izmantojot jau pieminēto 1:3 sēšanas principu. Pēc tam gan jāaudzē siltumnīcā, uz lauka nesanāks. Kad piķē, lai liktu siltumnīcā, vari vienu iepiķēt podiņā, kur tas izaugs kā skaists galda dekors.
Rakstā izmantotas: www.termorelax.com publikācijas!