Citas ziņas

Kā cīnīties ar kaitēkļiem?

0
1571
views
sakodīts augs
Foto (Aija Bembere)
Siltie un sausie laika apstākļi ir veicinājuši kukaiņu un ērču izplatību dažādos kultūraugos.

Siltas, saulainas dienas, kā arī siltas, mierīgas naktis arī turpmāk veicinās kaitēkļu izplatību – tā kā tuvākajā laikā gaisa temperatūra naktīs saglabāsies +15 grādu robežās, tas veicinās arī ābolu tinēja, plūmju augļu tinēja, pīlādžu tīklkodes un sakņaugu kaitēkļu izlidošanu.

Dārkopjiem pastiprinātu uzmanību būtu jāpievērš sakņaugiem, kuros iespējama laputu un lapgraužu izplatība,  kāpostu cekulkodes, spradžu izplatība lauka pupām, un jaunajiem stādiem novērots  svītrainais smecernieks, un ķiršiem, kuros vērojamas madaru laputis.

Kā cīnīties ar sakņaugu kaitēkļiem?

Daudzi mēģina iztikt bez insekticīdiem, herbicīdiem, fungicīdiem un citiem ķīmiskiem preperātiem, mēģina izlīdzēties ar sentēvu metodēm. Tomēr jārēķinās, ka bioloģiskās metodes reāli ir noderīgākas nelielos dārziņos, un arī ne vienmēr dažādiem kukaiņiem un augu slimībām šie tautas līdzekļi ir iedarbīgi. Liela mēroga lauksaimniecībā bez ķīmijas iztikt būs grūti.

 

Augi, kas atbaida kaitēkļus!

Ir augi, kas atbaida kaitēkļus. Piemēram, starp zemenēm, kāpostiem un citiem dārzeņiem var stādīt vai sēt samtenes, ķiplokus, kliņģerītes, tabaku, kaņepes, papriku, kreses, rozmarīnu. Minēto augu izdalītās vielas – ēteriskās eļļas, glikozīdi, miecvielas var atbaidīt tikai noteiktu kaitēkļu sugu nelielā skaitā, bet simtprocentīgu efektivitāti tādējādi garantēt nevar. Medusaugi, piemēram, samtenes pievilina derīgos kukaiņus, kas iznīcina dārza kaitēkļus.

Aizsardzībai pret kaitēkļiem, augu apsmidzināšanai vai apliešanai var lietot dažādu augu novilkumus un novārījumus. Visi augu novilkumi vai uzlējumi galvenokārt domāti sūcējkaitēkļu apkarošanai, ērču un tauriņu kāpuru iznīdēšanai, kas dzīvo uz augiem. Izturīgākos kukaiņus, piemēram, Kolorado vaboles, ar tiem gan neaizbaidīt. Augu novārījumi vai novilkumi tāpat neietekmē augu kaitēkļus, kas atrodas augsnē, un tos, kuri attīstās pumpuros vai stublājos.

Receptes pret kukaiņiem, norādot gan, ka grūti ieteikt precīzas augu novārījumu vai novilkumu devas, jo parasti jau nav zināma šo augu šķīdumā esošo vielu koncentrācija un sastāvs. Katrs savāktais augs no tā augšanas vietas un ievākšanas laika var saturēt dažādas ne vienmēr līdzvērtīgas darbīgās vielas. Ir augi, kuriem šīs aktīvās vielas veidojas tikai zināmā veģetācijas periodā – tad tās vairāk ir ziedos, saknēs vai lapās. Ļoti riskanta ir indīgo augu – struteņu, velnābola, bebrukārkliņa – novilkumu gatavošana un lietošana.

Piemēram, var gatavot ķiploku, sīpolu mizu, aso piparu, pelašķu, pieneņu citrusaugļu mizu kumelīšu, ķiploku, tabakas un citus novilkumus, aplejot šos augus ar siltu vai karstu ūdeni, pēc tam ļaujot pāris dienas ievilkties. Līdzīgu recepšu ir simtiem. Taču portāls arī piemetina, ka eksperimentējot katram pašam jāatrod tā īstā un iedarbīgākā brīnumzālīte un pareizākā šķīduma sagatavošanas metode. No augiem iegūtos koncentrātus parasti atšķaida attiecībā 1:2, 1:3, 1:5 un izlieto uzreiz vai uzglabā tumšā, vēsā vietā.

Citas tautā populāras metodes

Pret augu kaitēkļiem – laputīm, gliemežiem lieto arī citas tautā populāras metodes – sinepju pulveri, pelnus maisījumā ar kaļķi, augus aplej ar ziepjūdeni, augsni un augus apputina ar tabakas putekļiem. Pelni ir efektīvs līdzeklis kāpostaugu aizsardzībai cīņā pret spradžiem.

Bioloģisko apkarošanas līdzekļu klāstā var minēt vēl kādu pavisam nopietnu un pārbaudītu metodi – kukaiņu un kaitēkļu izķeršanu ar vienkāršu rūgstošu šķīdumu – sulu, alu, kas ieliets īpašā ķeramierīcē vai pudelē.

Vēl ir pieejami arī rūpnieciski ražoti bioloģiskie līdzekļi. Bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu priekšrocības, salīdzinot ar ķīmiskiem līdzekļiem, ir tādas, ka tie nekaitē cilvēkiem, dzīvniekiem, arī bitēm, nepiesārņo zemi, bet to bagātina, profilaktiski aizsargā augus no saslimšanām, veicina augu sakņu sistēmas attīstību. Par augu aizsardzības preparātu izvēli var konsultēties tirdzniecības vietās pie pārdevējiem, raksturojot problēmu, jo ne vienmēr mazdārziņu kopēji ir tik zinoši, lai pareizi noteiktu diagnozi paši.

 

 

DALĪTIES
Iepriekšējais rakstsKāpēc dzeltē ziemas ķiploki?
Nākamais rakstsVīnogu kopšana, mēslošana un ziemošana
Interese par dārzu un dārza darbiem Robertam bija jau no bērnības. Tieši tādēļ mācījies Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Šobrīd strādā sabiedriskajā ēdināšanā, bet par dārzu neko nav aizmiris. Viņš arī zināšanas pielieto praksē. Viens no Musudarzs.lv idejas autoriem.