PIENEŅU DZIEDNIECISKĀS ĪPAŠĪBAS, SĒJ PAT DĀRZOS

Ārstniecības pienene - izturīga, daudzgadīga nezāle. Pārtikā svaigā veidā izmanto savvaļas un kultūrformu jaunās lapas. Kultūrformu augi ir lielāki un vēlāk izzied. Pieneņu lapas ir rūgtas, taču augu balināšana...
Lasīt vairāk

PAGATAVO PATS SAVU ISTABAS ZĀĻU TĒJAS TRAUKU

Ja zāļu tēja aug traukā uz palodzes, tās vienmēr būs pieejamas svaigas, kas tējas garšu padarīs svaigu un vitamīnu deva būs lielāka. Šeit nosauktas dažas no mūsu piedāvātajām tējām,...
Lasīt vairāk

INGVERS – PRET ZIEMAS SASLIMŠANĀM UN VIENKĀRŠI KULINĀRIJĀ

Ārstniecības ingvers ir daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, gaļīgu sakneni. Atkarībā no pagatavošanas veida izšķir melno jeb nemizoto un balto jeb mizoto un pus mizoto ingveru. Ingvera sakneņos ir ēteriskā...
Lasīt vairāk

IMUNITĀTES STIPRINĀŠANAI – MĀRRUTKI

Mārrutkus lieto svaigus, dažreiz arī kaltētus. Jo vecāki mārrutki, jo sīvāki. Taču tas ir vienīgais sakņu dārzenis, kas nezaudē savus cienītājus arī vecs: uzturā izmanto ne tikai viengadīgas saknes,...
Lasīt vairāk

PARASTAIS BIŠKRĒSLIŅŠ – ĀRSTNIECISKS UN PAT BĪSTAMS

  Parastais biškrēsliņš ir indīgs, daudzgadīgs asteru dzimtas lakstaugs līdz 1,6 m augsts, augšdaļā zarainu stumbru. Ziedi dzelteni, stobrveida, nelielos kurvīšos, kuri savukārt sakopoti vairogveida ziedkopās. Zied vasaras otrajā pusē —...
Lasīt vairāk

AUZAS – TĒJA DAŽĀDAI DZIEDNIECĪBAI

Auzas (Avena) ir graudzāļu dzimtas ģints, kurā ir apvienota 21 suga. Mūsu dienās auzas audzē visā mērenā klimata joslā gan Eirāzijā, gan Ziemeļamerikā un izmanto par vērtīgu pārtikas un lopbarības augu. Īsi pirms...
Lasīt vairāk

AIZMIRSTĀ UN NEIZMANTOTĀ – MEŽA ĀBELE

Meža ābele - Malus sylvestris. Neliels (4-10 m)  garš rožu dzimtas koks vai krūms ar daudziem stumbriem. Miza tumšpelēka vai tumšbrūna. Vainags plaši konisks. Īsvasas galā gandrīz vienmēr ir...
Lasīt vairāk

VISU LAIKU LABĀKĀ DABĪGĀ ANTIBIOTIKA – PURVA DZĒRVENE

Dzērvenēm piemīt daudzas ārstnieciskas īpašības - tās stiprina imunitāti un aizsargā no apkārt klejojošajiem vīrusiem. Šo ogu labvēlīgā ietekme uz veselību nav noliedzama, un to apstiprina arī mūsdienu medicīna....
Lasīt vairāk

VAI ZINI UZ KO IR SPĒJĪGS ŠIS DAUDZPUSĪGAIS AUGS – DZELTENAIS...

Dzeltenais amoliņš jeb ārstnieciskais amoliņš – (Melilotus officinalis) No amoliņiem biežāk sastopams baltais amoliņš (Melilotus albus) – divgadīgs lakstaugs ar stāvu, līdz 2,5 m garu stublāju. Ziedi skrajos ķekaros lapu žāklēs,...
Lasīt vairāk

BĪSTAMI VESELĪGĀ STRUTENE

Strutenes ārstnieciskās īpašības ir izmantotas jau gadu tūkstošiem. Daudzi zina, ka viens no plaši lietotajiem tautas līdzekļiem pret kārpām ir strutenes sula. Ar svaigu struteņu sulu, kura izdalās no...
Lasīt vairāk

BĒRZA MELNĀ PIEPE – ČAGA

Bērza melnā piepe ir sastopama tikai uz dzīviem bērzu stumbriem un pazīstama ar nosaukumu- čaga. Tā ir parazīt sēne varbūt pat bērza audzējs, kurš izsūc no koka visu spēku...
Lasīt vairāk

BĒRZA LAPAS – PRET REIMATISMU

Bērzu lapām un pumpuriem piemīt organismu attīrošas īpašības. Bērzu lapu tēja noder pret reimatismu, sāļu izgulsnēšanos locītavās. Tāpat to var lietot nieru un urīnpūšļa slimību gadījumā. Bērzu lapu tējai...
Lasīt vairāk

VĪGRIEZE VEICINA BRŪČU DZĪŠANU UN NE TIKAI..

Vīgriezes tēja jeb vīgriežu tēja ir ieteicams lietot saaukstēšanās un gripas laikā kā sviedrējošu un urīndzenošu līdzekli. Sen zināms, ka parastā vīgrieze ir augs, kas veicina urīna un sviedru izdalīšanos,...
Lasīt vairāk

ĀRSTNIECĪBAS ANCĪTIS – AKNU SLIMĪBU ĀRSTS

Parastais jeb ārstniecības ancītis, tautā saukts arī par aknu āboliņu. Mainīga izskata. Plaši izplatīta suga Eiropā un Āzijā. Latvijā sastopams samērā bieži. Daudzgadīgs lakstaugs. Stublājs ir 80 – 90 cm augsts, stāvs,...
Lasīt vairāk

ALKŠŅA ČIEKURU “PALĪDZĪGĀ ROKA”

Alksnis ir bērzu dzimtas koks vai krūms. No visiem kokiem, tie Latvijā uzzied paši pirmie. Taču alksnis bieži vien ir diezgan nīsts koks, jo tam patīk ātri augt vietās,...
Lasīt vairāk

APIŅU TĒJA – BEZMIEGA UN GARĪGĀS PĀRSLODZES GLĀBĒJS

Apiņi ir daudzgadīgs augs un var sasniegt līdz pat 18 metru. Aug mērenajā klimatiskajā joslā. Ievāc jaunos dzinumus pavasarī un ziedkopas kad tās nogatavojas. Žāvē ēnainā vietā. Apiņi ir bagāti...
Lasīt vairāk

VITAMĪNIEM UN LABĀM ĪPAŠĪBĀM PĀRBAGĀTAIS – ĀBOLIŅŠ

Sarkanais pļavas āboliņš (trifolium pratense) zied no maija līdz septembrim. Vāc tikai pašas ziedu galviņas, ziedēšanas laikā, bez kātiņiem, nenobrūnējušas, tūlīt žāvē sausā vietā bēniņos vai nojumē. Saimnieciskai vajadzībai...
Lasīt vairāk

TAVS PALĪGS GRIPAS LAIKĀ PRET KLEPU – ISLANDES ĶĒRPIS

Islandes ķērpis ir 10-14 cm augsts krūmveidīgs augs, kas raksturojas ar zarainām daivām. Islandes ķērpja daivu virspuse olīvbrūna vai brūngani pelēka, bet apakšpuse bāli pelēka. Daivu apakšējās daļas lapiņas ir...
Lasīt vairāk

MĀLLĒPES – TAVAI UN TAVAS ĢIMENES VESELĪBAI

Parastā māllēpe ir kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Ziedu un lapu laiks nodalīts. Lapas izplaukst pēc auga noziedēšanas. Ziedi gaiši dzelteni. Zied aprīlī un maija sākumā. Latvijā izplatīta ļoti bieži visā...
Lasīt vairāk

GRIPAS LAIKĀ – LIEPZIEDU TĒJA

Liepziedu tēja – liepu ziedi satur ēteriskās eļļas, karotīnu, C vitamīnu. Liepziedu tēja ir spēcīgs profilaktisks līdzeklis, aktivizē un mobilizē organisma aizsargspējas. Tēja noder pret klepu, iesnām, kuņģa un...
Lasīt vairāk

MEŽA ZEMENES UN TO IEDARBĪBA

Meža zemenes  ir daudzgadīgs, sīks rožu dzimtas lakstaugs. Saknenis brūns, blīvi klāts ar veco lapu paliekām. Stublājs (bezlapains ziednesis) stāvs, rozetes lapu garumā vai mazliet garāks, klāts ar īsiem,...
Lasīt vairāk

PELAŠĶIS – VISĀM KAITĒM

Pelašķi dēvē par visu kaišu dziedinātāju, jo tam piemīt asinis attīrošs spēks. No pelašķa ziediem un lakstiem var gatavot tēju, spirta izvilkumu, eļļas izvilkumu, ziedei, kā arī izmantot svaigu...
Lasīt vairāk

GAIĻBIKSĪŠU DZIEDINOŠAIS SPĒKS

Dziedniecībā noder viss augs. Gaiļbiksīšu lapiņas ievāc kad augs beidz ziedēt, jo tad tajās ir visvairāk vitamīnu. No kaltētām lapām sajūtama viegla medus smarža. Garša sākumā saldena, pēc tam...
Lasīt vairāk

MĀRSILS – GARŠVIELĀM, ĀRSTNIECĪBAI, DEKORĀCIJĀM

Mārsils ir smaržīgs panātru jeb lūpziežu dzimtas puskrūms. Stumbri guloši, nenoteikti četršķautņaini, ziedošie stumbri apaļi, ar matiņiem, zari stāvi, 5 - 10 cm augsti. Lapas sīkas, ar īsu kātu, veselas,...
Lasīt vairāk

AR ASINSRITI SAVĀ AUGA ĶERMENĪ – ASINSZĀLE

Asinszāles lapas un ziedlapiņas satur asinīm līdzīgu, spilgti sarkanu pigmentu. Senatnē asinszāli uzskatīja par maģisku augu. Sirmgalvji ticēja, ka asinszāle atbaida ļaunos garus, slimības un bērnu pasargā no izbīļa. Asinszāles...
Lasīt vairāk

Gurķu mētra – kolorādo vaboļu atbaidītājs

Kādas tik mētras nav, daudz un dažādas, bet visas viņas atšķiras ar kautko savu. Šoreiz par gurķumētru. Gurķu mētra zināma jau kopš seniem laikiem.  Bites ievāc medu no šī auga,...
Lasīt vairāk

Avenes veselībai no matu galiņiem līdz pat papēžiem

Aveņu krūms dažkārt sasniedz 2 metru augstumu.  Ziedi ir balti ar rozganu nokrāsu. Zied maijā un jūnijā. Starp savvaļas avenēm var atrast arī augus ar baltām ogām. Avenes zied...
Lasīt vairāk

Kumelīšu tēja, vai tikai tēja?

Gandrīz katrā mājā atrodas šī tēja, kā ar burvju spēku apveltīta. Bet vai mēs zinām visu ko šī tēja labvēlīgu mums spēj sniegt? Kumelītes ir visiem pazīstams augs, kas ļoti...
Lasīt vairāk

VĪGRIEZES – NEMIERA UN NERVU ĀRSTS

Vīgriezes tēja jeb vīgriežu tēja ir ieteicams lietot saaukstēšanās un gripas laikā kā sviedrējošu un urīndzenošu līdzekli. Sen zināms, ka parastā vīgrieze ir augs, kas veicina urīna un sviedru izdalīšanos, palīdz novērst...
Lasīt vairāk